Šajā mācību gadā Ogres novadā aicinām turpināt padziļināti domāt un veidot bērnu un jauniešu labbūtību, kas ir daļa no viņu kopīgās mācību pieredzes un tikpat svarīga kā mācību saturs vai vērtēšana. Par labbūtības jautājumiem secīgi esam sarunājušies virknē pasākumos – konferencē “Ieraugi. Iesaisti. Iedvesmo”, Dažādības forumā, izglītības iestāžu vadības komandu un atbalsta speciālistu darbsemināros un Vasaras skolā atbalsta komandām.
ONIP Profesionālā atbalsta komandā esam strukturēti apkopojuši teorētiskās (izmantotie avoti) un praktiskās atziņas un izveidojuši labbūtības modeli, ko turpmāk izmantosim novadā darba plānošanai. Aicinām arī izglītības iestādes to izmantot, izvērtējot esošo darbu un plānojot tālākos soļus pozitīvas mācību pieredzes sekmēšanā.
Labbūtības komponentes
- Labvēlīgas attiecības. Par labvēlīgām attiecībām var runāt tad, ja izglītības iestādē visi jūtas fiziski un emocionāli droši, iestādē valda cieņpilnas attiecības un izveidota sistēma, kā savlaicīgi pamanīt un novērst vardarbību. Lai sasniegtu šo labbūtības mērķi, mums jāatbild uz jautājumu: “Kā panāksim, lai mūsu izglītības iestādē valdītu labvēlīgas attiecības starp pieaugušajiem, starp pieaugušajiem un bērniem, un bērnu pašu vidū? Kā ikdienā radīsim un uzturēsim drošu vidi?”
Lai, jautājot bērnam: “Vai tava klase ir draudzīga?”, “Vai sarunās ar skolotājiem tu jūties droši?”, atbilde būtu apstiprinoša.
- Vienlīdzīgas iespējas iemācīties un demonstrēt savas spējas. Tas notiek tad, ja tiek ņemtas vērā bērnu un jauniešu mācīšanās vajadzības un mācību process tiek organizēts atbilstoši tām, ja ir radīti apstākļi, kuros bērni un jaunieši tiek intelektuāli izaicināti, ja tiek izvirzīti bērnu spējām un interesēm atbilstoši mācīšanās mērķi un nepieciešamības gadījumā bērni un jaunieši saņem tieši viņiem piemērotu atbalstu. Lai realizētu šo labbūtības mērķi, jāatbild uz jautājumu: “Kā dažādosim mācību procesu un ar kādiem mehānismiem nodrošināsim vienlīdzīgas iespējas visiem bērniem un jauniešiem iemācīties un demonstrēt savas spējas?” Lai, jautājot bērnam: “Vai uzdevumi un vērtējumi visiem ir taisnīgi?”, “Vai tavas mācīšanās vajadzības tiek ņemtas vērā?” atbilde būtu apstiprinoša.
- Piederība. Tā veidojas, ja katrs bērns un jaunietis jūt, ka ir gaidīts skolā, ja zina, ka pieaugušie pamanīs un ņems vērā viņu mācīšanās vajadzības, ja bērni un jaunieši tiek iesaistīti klases vides veidošanā un skolas pasākumu organizēšanā, ja viņu viedoklis dažādos ar mācību procesu saistītos jautājumos tiek ņemts vērā, ja izglītības iestādēs ir bērnu interesēm atbilstošas brīvā laika pavadīšanas iespējas. Domājamais jautājums šī labbūtības mērķa sasniegšanā: “Kā tieši radīsim vidi, kurai bērni un jaunieši vēlas piederēt un kā iesaistīsim viņus pašus iestādes vides veidošanā?” Lai, jautājot bērnam: “Vai tev patīk nākt uz skolu?”, “Vai tu piedalies klases pasākumos? “atbilde būtu apstiprinoša.
- Pašnoteikšanās. Šis labbūtības mērķis tiek sasniegts tad, ja bērniem un jauniešiem ir iespēja atklāt, apzināties un attīstīt savas patiesās spējas un prasmes, ja ir radīta iespēja demonstrēt savu pilno potenciālu. Pašnoteikšanās veidojas tad, kad bērni un jaunieši aktīvi piedalās tādu izvēļu un lēmumu pieņemšanā, kas veido viņu mācīšanās un labbūtības pieredzi. Ja katrs zina un sajūt, ka pedagogi tic, ka viņš var vairāk, ja tiek veicināta izaugsmes domāšana, izvirzītas augstas gaidas. Lai to labāk paveiktu, jāatbild sev uz jautājumu: “Kā mēs veicināsim bērnu un jauniešu patstāvību, viņu aktīvu iesaisti savas labbūtības veidošanā un kā radīsim iespēju katram atklāt un attīstīt savas spējas?” Lai, jautājot bērnam: “Vai tu zini savas stiprās puses un izmanto tās mācību procesā?”, “Vai tev ir bijusi iespēja demonstrēt skolotājiem savas prasmes?”, atbilde vienmēr apstiprinoša.
Nav iespējama labbūtība bez kādas no aprakstītajām četrām komponentēm. Tās visas savstarpēji ir cieši saistītas un viena otru pastiprina. Bez savstarpēji labvēlīgām attiecībām starp pedagogiem un bērniem neveidosies vienlīdzīgas iespējas mācīties un iemācīties. Ja visiem nav vienlīdzīgas iespējas mācīties un iemācīties, grūti atklāt savas patiesās spējas un pašnoteikties, ja nav iespēja pašnoteikties, neveidojas piederības sajūta, ja nav piederības sajūtas, nav arī labvēlīgu attiecību.
Šovasar no 12. līdz 14. augustam Jumpravas pamatskolā 23 izglītības iestādes piedalījās ONIP Vasaras skolā atbalsta komandām un jau veica savas izglītības iestādes labbūtības izvērtējumu. Vasaras skolā atbalsta komandām daudz domājām un analizējām labbūtības jēdzienu, to veidojošos faktorus, mēģinājām izprast labbūtības vietu visā mācību procesā un veidus, kā labbūtību nodrošināt katram mūsu bērnam un jaunietim. Kā viens no uzdevumiem skolu un pirmsskolu komandām bija vienoties, kuru labbūtības jomu pilnveidei nākamajā mācību cēlienā viņi kā komanda vēlētos pievērsties vairāk.
Domājot par labvēlīgām attiecībām:
- vairākas izglītības iestādes norādīja nepieciešamību strādāt pie attiecību veidošanas un modelēšanas;
- mērķtiecīgi attīst bērniem SEM prasmes;
- pilnveidot sistēmu, kā savlaicīgi pamanīt un novērst vardarbību izglītības iestādē.
Labbūtības jomas vienlīdzīgas iespējas iemācīties un demonstrēt savas spējas kontekstā izglītības iestāžu komandas nolēma turpmāk padziļināti domāt:
- par intelektuāli izaicinošu mācību procesa veidošanu;
- piemērota atbalsta nodrošināšanu; fiziskās vides atbilstību mācību procesa uzlabošanai;
- vairāk pievērst uzmanību tam, lai mācību procesā tiktu ņemtas vērā atšķirības veidā, kā bērni vislabāk iemācās;
- lai visiem tiktu dotas vienlīdzīgas iespējas iesaistīties mācību stundā.
Domājot par pašnoteikšanos kā vienu no labbūtības virzieniem, izglītības iestāžu komandas vairāk strādās pie tā:
- lai veicinātu izaugsmes domāšanu;
- aktualizēs ideju, ka visi bērni un jaunieši spēj sasniegt vairāk;
- rūpēsies, lai bērni un jaunieši tiktu iesaistīti lēmumu pieņemšanā par dažādiem ar mācību procesu saistītiem jautājumiem.
Stiprinot piederību kā labbūtības virzienu:
- komandas rūpēsies, lai katra bērna un jaunieša stiprās puses tiktu pamanītas un izmantotas mācību procesā, nodrošinot individuālās mācīšanās vajadzības;
- būtu radīta iespēja palīdzēt citiem, darīt citu labā; tiktu nodrošinātas jēgpilnas, bērnu un jauniešu interesēm atbilstošas brīvā laika pavadīšanas iespējas.
Aicinu ikvienu izglītības iestādi, kas vēl to nav darījusi, veikt savas mācību vides labbūtības izvērtējumu, izmantojot “Labbūtības plānošanas rīku”, kas veidots, izmantojot jau aprakstīto četru komponentu labbūtības modeli, un tad savā kolektīvā vienoties par to, kāds ir jūsu prioritārais labbūtības mērķis un ar kādām rīcībām to sasniegt.
Ingūna Kaniņa, ONIP Izaugsmes atbalsta jomas vadītāja