Lielais ozols jau gandrīz 40 rudeņus savas lapas birdina Lielvārdes pirmsskolas izglītības iestādes “Pūt vējiņi” bērniem par prieku un mācību. Kad tā zaros sapinas Daugavas vējš, tad šķiet, ka ozols stāsta, kā būt stipriem, kā augt savā zemē, kā dzīvot gudri. Kad vasaras saulgriežos tam apjožam Lielvārdes jostu, tad sasmeļam zemes un senču spēku visam gadam. Zem tā ir jauki kopā ar draugiem atlaisties zālē, lūkoties debesīs, sapņot par nākotnes lielajiem darbiem. Katru reizi to apciemojot, mazie atklāj kādu dabas noslēpumu. Žēl gan, ka milzīgais koks nespēj runāt cilvēku valodā! Tas noteikti glabā lielu atmiņu pūru. Būtu bezgala interesanti tajā ielūkoties…