Saruna ar Līnu Bužoku, Ikšķiles vidusskolas ģeogrāfijas skolotāju un skolas dabaszinātņu jomas vadītāju, kas konferencē stāstīja par snieguma līmeņu apraksta (SLA) izmantošanu ģeogrāfijas stundās, pildot kompleksus uzdevumus, lai veicinātu skolēnu spēju saprast uzdevuma prasības un vērtēt savu darbu.
Kā snieguma līmeņu apraksti (SLA) var palīdzēt skolēniem sekot līdzi uzdevuma un temata sasniedzamajiem rezultātiem?
SLA ir rīks, kas skolēniem, pirmkārt, palīdz izprast uzdevuma prasības. Tas skaidri definē kritērijus, kas norāda uz veikuma kvalitāti dažādos līmeņos. Otrkārt, skolēns pats var noteikt jeb veikt pašvērtējumu par to, kā ir veicies sasniedzamā rezultāta apguvē.
Vai jūs jau esat novērojusi, kā skolēni vērtē SLA ietveršanu mācību procesā?
Es pati redzu, ka pamatskolas posmā skolēniem tas ir liels atbalsts – darba kvalitāte ir augstāka nekā tad, kad šāds SLA netiek piedāvāts. Paši pamatskolēni, šķiet, vēl neapjauš, ka tas ir liels atbalsts, bet uzcītīgākie ir norādījuši, ka tas ir palīdzējis labāk saprast uzdoto un veikt to precīzāk. Visaugstāk SLA ir novērtējuši vidusskolas posma skolēni (šogad gan pati vidusskolas posmu nemācu), tie dažkārt pat sagaida, ka šādi SLA tiktu piedāvāti.
Savā pieredzes stāstā ietvērāt praktiskus piemērus no ArcGIS StoryMaps. Vai varat mums paskaidrot, kas ir ArcGIS StoryMaps un kā tas var palīdzēt ģeogrāfijas skolotājiem ikdienas darbā?
ArcGIS StoryMaps ir digitāls rīks, kas ļauj lietotājiem apvienot gatavas vai paša veidotas kartes ar multivides saturu – tekstiem, attēliem, videoklipiem –, lai izveidotu interaktīvus un vizuāli saistošus stāstus/prezentācijas. Šis rīks ir īpaši noderīgs ģeogrāfijas skolotājiem, jo tas sarežģītāku ģeogrāfisko informāciju palīdz padarīt vieglāk uztveramu, kā arī palielina skolēnu interesi. Ikdienas darbā ArcGIS StoryMaps noteikti ļauj attīstīt radošumu gan skolēniem, gan skolotājam, dažādot mācību procesu un attīstīt vairākas prasmes, piemēram, digitālās prasmes, prasmes analizēt, apkopot informāciju u.tml.
Šeit ir plasāka informācija par ArcGIS StoryMaps: https://storymaps.arcgis.com/stories/8dd6cdf5b2714c2884b3a979c49af734
Vai jūs izmantojat to savās ģeogrāfijas stundās?
Jā, arī es izmantoju ArcGIS StoryMaps savās mācību stundās.
Kādu tematu apguvē Jūs izmantojat ArcGis StoryMaps rīku ?
Skolēnus ar šo rīku iepazīstinu un veicu viņu reģistrāciju jau 8. klasē, kur ļoti veiksmīgi to var integrēt tematos par biomiem. Protams, arī vidusskolas posmā šis rīks netiek aizmirsts, piemēram, veidojot darbu par Kultūras reģioniem, kas pieejams https://storymaps.arcgis.com/stories/37a657fad49a4426802d0d666cff2b85.
Septītajā klasē darbojamies ar brīvpiekļuves uzdevumiem, kurus veido Envirotech, bet ne vienmēr tie veidoti tieši uz StoryMaps pamata (saite: https://izglitiba.maps.arcgis.com/apps/PublicGallery/index.html?appid=11d8f224363a4529bc5011195440a4c9).
Zinu savus kolēģus no citām skolām, kuri ir izstrādājuši kartes stāstu uzdevumus 9. klasēm, piemēram, tematā par valsts ģeogrāfisko stāvokli.
Uzdevuma piemērs, kuru izmantoju:
Kartes stāsta izveide StoryMaps
SR: izveidot vizuāli pievilcīgu un informatīvu kartes stāstu, kas sniedz ieskatu pasaules tuksnešos, to veidos, klimata iezīmēs un dzīvās dabas pielāgojumiem.
Nosacījumi kartes stāsta saturam:
Izveidota un noformētā titullapa; kartes stāstam uzlikts dizains;
- izveidots kartes ceļvedi ar 5 paša izvēlētiem tuksnešiem;
- katram tuksnesim pievieno aprakstu un norādi, kāda veida tuksnesis tas ir: piekrastes, reljefa, tropu vai mērenais, un skaidro, kas to ietekmē un veido;
- atlasi 1 tuksneša augu un 1 tuksneša dzīvnieku un pievieno katram augam un dzīvniekam īsu aprakstu – kas tas ir un kā tas pielāgojies tuksnešu videi (sadarbība ar bioloģiju – pielāgošanās);
- izvēlies vienu tuksneša valsti:
- atzīmē to kartē;
- uzraksti kādas tautas šajā valstī dzīvo;
- apraksti kā cilvēki pielāgojuši savu saimniecību tuksneša videi izvēlētajā valstī.
Kartes stāstā jābūt izmantotiem:
- attēliem;
- kartes ceļvedim ar atzīmētiem punktiem;
- jābūt izveidotai noformētai titullapai;
- jānorāda atsauces attēliem;
- darbs ir paša rakstīts!
Kritēriji
Kritērijs | 1 punkts | 2 punkti | 3 punkti |
Izveidota un noformēta titullapa | Titullapa izveidota, bet nav noformēta. | Titullapa izveidota un noformēta – attēls, darba autors. | Titullapa izveidota un noformēta – attēls, darba autors. Uzlikts dizaina fons visam kartes stāstam. |
Izveidots kartes ceļvedis ar atzīmētiem tuksnešiem | Ceļvedis izveidots, bet nav noformēts, nav norādīti visi tuksneši. | Ceļvedis izveidots, noformēts, ir norādīti visi tuksneši. | Ceļvedis izveidots, noformēts, ir norādīti visi tuksneši. Sakārtots loģiskā secībā, piem., pa kontinentiem. |
Katram tuksnesim pievienots attēls un īsu apraksts | Katrs tuksnesis atzīmēts kartē precīzi vai pievienots attēls vai pievienots īss teksts. | Katram tuksnesim pievienots attēls vai īss apraksts un tas atzīmēts kartē precīzi. | Katram tuksnesim pievienots attēls, īss apraksts un tas atzīmēts kartē precīzi. |
Klimats | Virspusīgi veikts apraksts. Nav minēti konkrēti dati. Klimatiskie faktori nav nosaukti vai aprakstīti pavirši. | Aprakstīti klimatiskie apstākļi tuksnesī – mitrums, temperatūra. Nosaukti un paskaidroti galvenie klimata veidojošie faktori. | Aprakstīti klimatiskie apstākļi tuksnesī – mitrums, temperatūra, norādīti konkrēti lielumi (vid.tem., mm) Nosaukti un paskaidroti galvenie klimata veidojošie faktori. |
Auga un dzīvnieka apraksts | Daļēji veikts viena vai otra organisma apraksts. | Aprakstīts viena auga un/vai dzīvnieka pielāgojumi tuksneša vidē, piemēram, ūdens uzglabāšana, minimāla ūdens iztvaikošana vai aizsardzība pret plēsējiem. | Aprakstīts viena auga un dzīvnieka pielāgojumi tuksneša vidē- piemēram, ūdens uzglabāšana, minimāla ūdens iztvaikošana vai aizsardzība pret plēsējiem. |
Tuksneša valsts | Kartē atzīmēta izvēlētā tuksneša valsts vai aprakstītas tautas vai saimniekošanas veidi. | Kartē atzīmēta izvēlētā tuksneša valsts – aprakstītas tautas vai saimniekošanas veidi. | Kartē atzīmēta izvēlētā tuksneša valsts – aprakstītas tautas un saimniekošanas veidi. |
Atsauces | Atsauces pievienotas tikai dažiem attēliem. | Atsauces pievienotas visiem attēliem. |
|
Piemērā apskatāmi divi darbi – A skolēnam nebija pieejams SLA darba izpildes laikā, B skolēnam bija pieejams SLA darba izpildes laikā.
A skolēna darba fragments – pamatkarte nav noformēta, attēlam nav pievienota atsauce (i burta apzīmējums uz attēla)
|
B skolēna darbs – pamatkartes noformējums ir mainīts, kartes stāstam ir pievienots dizains (piem., fonta maiņa), attēlam ir pievienota atsauce.
|
Apskatot abus skolēnu iesniegtos darbus, ir redzams, kas darba kvalitāte paaugstinās tad, kad kritērijs ir plašāk izvērsts SLA.
SLA piemērs, ko iespējams pielāgot dažādiem StoryMaps tematiskajiem uzdevumiem:
Kritērijs | Snieguma līmeņi | |||
Sācis apgūt 1 punkts | Turpina apgūt 2 punkti | Apguvis 3 punkti | Apguvis padziļināti 4 punkti | |
1. Paša veidota karte (pievienots punkt veida un 2 citu veidu elementi) | Ir izveidota karte, bet tai nav pievienoti nepieciešamie elementi. | Kartei ir pievienoti elementi, kas daļēji atbilst uzdevumam, taču tie ir grūti uztverami vai tehniski neprecīzi pievienoti (piemēram, objekts nav pareizā vietā, izmantots nepiemērots mērogs). | Kartei ir pievienoti nepieciešamo veidu elementi, izmantots piemērots mērogs, un tie ir lasītājam izprotami. | Ir izveidota viena vai vairākas kvalitatīvi noformētas kartes. Tās veidotas, izmantojot kombinētos satura blokus (piemēram, slaidrādi vai sānu paneli), un kartes ir papildinātas ar uznirstošajiem logiem, kas paskaidro tajās attēloto. |
2. Ceļveža satura bloks ar 3 punktiem | Ir izveidots ceļveža satura bloks, taču tā informācija ir nepilnīga (nav atzīmēti punkti vai trūkst aprakstu vai attēlu). | Ir izveidoti daži ceļveža punkti, bet to attēlojums kartē vai saturs ir nepilnīgs vai bezmērķīgs (nepiemērots mērogs, pietrūkst apraksta vai vizuālā materiāla). | Ir izveidots ceļvedis ar visiem 3 punktiem, tiem pievienota aprakstošā informācija, un vizualizācijas ir viegli uztveramas. | Izveidotais ceļvedis ir detalizēts un viegli uztverams. Punkti aplūkojami viegli uztveramā mērogā, pievienotā aprakstošā informācija ir daudzveidīga un palīdz labāk uztvert kopējo kartes stāsta saturu. |
3. Satura izklāsts | Saturs nav izklāstīts konkrēti un kodolīgi. Saturs retos gadījumos ir formulēts saviem vārdiem. Kartes stāsts ir grūti uztverams. | Satura izklāsts vietām ir īss un konkrēts, taču bieži vien pietrūkst noteiktības. Saturs tikai vietām ir formulēts saviem vārdiem. | Saturs ir izklāstīts īsi un kodolīgi. Saturs ir formulēts saviem vārdiem. | Saturs ir izklāstīts īsi un kodolīgi. Tas ir formulēts saviem vārdiem, izceļot un akcentējot būtisko. Kartes stāsts ir viegli uztverams. |
4. Attēlu izmantošana | Darbā nav izmantoti attēli, vai to lietojums ir bezmērķīgs. | Darbā izmanto attēlus, bet tie būtiski nepapildina stāsta saturu. | Darbā izmanto vismaz 3 attēlus, tie ir saistīti ar tēmu un papildina saturu. | Mērķtiecīgi un pārdomāti tiek izmantoti kvalitatīvi attēli, kas būtiski papildina stāsta saturu, ir noformētas atsauces. |
5. Izmantotie informācijas avoti un atsauces | Izmantots tikai viens apšaubāms informācijas avots vai arī atsauču nav. | Izmantoti mazāk nekā trīs avoti, nav vai ir pavirši noformētas atsauces. | Ir izmantoti trīs informācijas avoti un noformētas atsauces. | Plašs izmantoto avotu izmantojums, noformēta atsauču sadaļa. |
6. Video izmantošana | Darbā nav izmantots video materiāls, vai arī tas ir bezmērķīgs. | Tiek izmantots video materiāls, taču tā saturs neatbilst tematam vai nepapildina saturu. | Ir pievienots video materiāls, kas ir saistīts ar tematu un papildina saturu. | Ir piemeklēts saistošs un piemērots video materiāls, kurā esošā informācija saistīta ar tematu un būtiski papildina stāsta saturu. Ir noformētas atsauces. |
7. Ceļojuma plāns | Darbā nav izveidots ceļojuma plāns, ir minētas iespējamās apmeklējuma vietas. | Izveidot informatīvs ceļojuma plāns ar īsiem aprakstiem par pieturas punktiem. | Izveidots ceļojuma plāns iekļaujot informāciju par apskates obejaktiem, ēdināšanu un naktmītnēm. | Ir izveidot ceļojuma plāns vairāku dienu garumā iekļaujot dažādus apskates objektus, ēdināšanas pakalpojumus, naktmītnes, iespējamās izmaksas. Plāns loģiski un secīgi sakārtot. (realizējams) |
Avots: https://mape.gov.lv/api/files/FD2EB336-6C98-4E94-A913-02265DE95311/download
Kā skolēni vērtē digitālu karšu veidošanas rīku izmantošanu mācību stundās?
Digitālu karšu rīku izmantošana mācību stundās parasti skolēniem šķiet aizraujoša un noderīga, jo tā ļauj viņiem darboties praktiski un interaktīvi. Viņiem tas patīk, skolēni ar lielu nepacietību gaida – kad atkal varēsim darboties datorā! 😊
Kādi, jūsuprāt, ir lielākie šķēršļi dabaszinātņu apguvē un vai jums ir kādi ierosinājumi, kā tos varētu pārvarēt ?
Manuprāt, daudzi skolēni dabaszinātņu teorētisko daļu uztver kā sausu un grūti pielietojamu reālajā dzīvē. Prakses trūkums padara mācību procesu abstraktu, tāpēc skolēni bieži neredz saikni ar ikdienu. Dažkārt šīs jomas priekšmeti tiek uztverti kā sarežģīti, biedējoši un neinteresanti.
Ieteikums… hm.. man šķiet, ka katrs skolotājs cenšas darīt visu to labāko, lai ieinteresētu, izskaidrotu un padarītu sarežģītās lietas vienkāršāk uztveramas. Domāju, ka iesaiste būtu jāsagaida arī no vecākiem – jāved bērni dabā, jārāda un jāskaidro, lai, atnākot uz skolu un klausoties skolotājā, viņā pēkšņi atskanētu: “Ak, tāpēc tas tā notiek! Es to esmu redzējis! Es tur esmu bijis!”. Tad arī veidosies sasaiste ar ikdienu.
Un, visbeidzot,… ko jūs varat novēlēt saviem dabaszinātņu kolēģiem?
Kolēģiem vēlu neizsīkstošu zinātkāri un prieku par katru atklājumu! Lai jums vienmēr ir pacietība atbildēt uz “kāpēc” un “kā” jautājumiem un lai jums ir drosme un iedvesma virzīties pretī arvien jauniem izaicinājumiem!
Ar Līnu Bužoku sarunājās Andris Romanovskis, ONIP ģeogrāfijas metodiķis