Ikšķiles vidusskolas sporta un veselības skolotāja Sanita Tauriņa iepazīstināja interesentus ar savu pieredzi, kā iekļaut kustību mākslas moduli mācību stundās un radīt skolēnos interesi un pozitīvu pieredzi.
Ir ļoti svarīgi, lai pedagogi spētu pielietot dažādas metodes un paņēmienus, kas sniedzas ārpus ierastā, maina skolēnu stereotipus un sniedz pozitīvu pieredzi.
Skolotāja Sanita Tauriņa to noteikti spēj sniegt saviem skolēniem – pie tādas atziņas nonāca visi konferences meistarklases dalībnieki, un jāpiebilst, ka tie bija ne tikai sporta, bet arī citu mācību priekšmetu skolotāji.
Skolotāja Sanita jau sen saviem skolēniem sporta un veselības stundās māca dejas. Pieredze rāda, ka, uzsākot apgūt šo tematu, liela daļa skolēnu to nevēlas. Taču, skolotājasprāt, vienmēr ir iespējams, meklējot pieeju un radoši veidojot temata apguves saturu, ieinteresēt skolēnus ļauties izaicinājumam un izmēģināt ko jaunu. Skolotāja uzsver, ka dejas improvizācija ir process, kurā deja tiek radīta spontāni. Šāda pieredze tika piedāvāta arī meistarklases dalībniekiem, darbojoties individuāli un sadarbojoties pāros un grupās, veikt uzdevumus, kurus skolotāja parasti dod saviem skolēniem.
Šādas mācību stundas devīze ir IZMĒĢINI UN NEBAIDIES KĻŪDĪTIES. Un to var attiecināt gan uz skolēniem, gan arī skolotājiem.
- Improvizēt 6 paša izvēlētas kustības ar pāreju no pozas uz fiksāciju – sastingstot noteiktā pozā 2 sekundes. Vizualizējot konkrētu kustību vai vingrinājumu, neizpildot to fiziski, noformulēt, ko es daru (es paceļu roku/ es pietupjos un tamlīdzīgi). Vidusskolēniem šo pašu uzdevumu var veikt, pielietojot metaforas, piemēram, es apguļos – ES SAĻIMSTU; es paceļu roku – ES AIZLIDOJU.
Konferences dalībnieki izpilda skolotājas dotās kustības
- Kustības ar darbības mentālu vai verbālu formulējumu – 8 kustības, izmantojot metaforu vai tiešā veidā vārdiski tās formulējot, pēc principa ko dari, to runā – iepriekšējā uzdevumā izdomātās kustības jāmēģina aprakstīt – jādod tām nosaukums, kas var būt gan radošs, gan arī skaidrojošs. Skolēni kustības izdomā paši. Piemēram, 1. kustība – eju uz priekšu un paceļu abas rokas, 2. kustība – pagriežos divas reizes un veicu izklupienu, 3.kustība – nostājos uz vienas kājas ērgļa pozā, 4. kustība – mana roka peld kā zivs, 5. kustība – skatos tālumā, 6. kustība – noķeru zivi, 7. kustība – esmu brīvs, 8. kustība – uzlidoju debesīs.
- Improvizēt 6 – 8 kustības (kas izdomātas 1. vingrinājumā) – pāreja no vienas kustības uz nākamo ar pozas fiksāciju, bet izpildot tās vienkāršā ritmā. Mērķis ir koncentrēties uz pārvietošanos plaknēs (apakšējais līmenis pāreja no vienas kustības uz nākamo arpozas fiksāciju pie zemes, vidējais līmenis – jostas vietas augstumā, augstākais līmenis – pastiepjoties). Nav svarīga forma, kustība vai apzinātība, bet gan pāreja no vienas pozas uz otru.
Aizraujoši un radoši uzdevumi tika piedāvāti arī tautas deju soļu apguvē, lai ieinteresētu skolēnus darboties.
Dalībnieki darbojas grupās pa 3 vai pa 4. Noteiktā laika limitā (piemēram, 2 minūšu laikā) grupai jāizdomā 4 – 6 kustības, kas atspoguļo noteiktas tautas dejas, bet obligāts nosacījums – jāiekļauj divas latviešu tautas deju kustības / soļi un pēc tam jābūt gataviem to prezentēt pārējiem.
Kad laiks beidzies, tiek noteikts, kura grupa demonstrēs savu izdomāto kustību savienojumus un kura centīsies atminēt, kuras tautas dejām atbilst konkrētās kustības.
Vingrinājumi, kuros izmanto radošo komponenti, iespēju prezentēt savu veikumu, pieņemt citu idejas un prast par tām diskutēt, veicina sadarbības prasmes un spēju vienoties par konkrētu lēmumu.
Skolotāja Sanita Tauriņa saviem skolēniem vienmēr sniedz pozitīvas atsauksmes un uzslavas par uzdrīkstēšanos, lai veicinātu pašapziņu un motivāciju.
Pieredzes stāstu pierakstīja Lienīte Strautmane, veselības un fiziskās aktivitātes mācību jomas metodiķe