Konferences kā profesionālās mācīšanās pieredze

[ONIP Profesionālā atbalsta nodaļas vadītājas Zane Oliņas refleksija pēc konferencēm.]

Paldies visiem par dalību, drosmi, atvērtību, zinātkāri, savstarpējo atbalstu novada skolotāju pieredzes konferencēs! Jūsu gatavība iesaistīties, dalīties un ieguldīt laiku un pūles, domājot, kā darīt vēl labāk, lai bērni un jaunieši gūtu pozitīvu un vērtīgu mācīšanās pieredzi, ļoti iedvesmojusi arī mūsu Profesionālā atbalsta komandu turpināt darbu! 

Man bija privilēģija izlasīt vairākus simtus komentāru, ko rakstījāt uz krāsainajām lapiņām katras konferences dienas noslēgumā, arī konferenču aptauju atbildes, veidot un vērot konferenču norisi un piedalīties sarunās. Turpmāk būtiskākās atziņas, ko pamanīju un citāti no jūsu rakstītā un aptaujām.

Dalīšanās pieredzē rosina uzdrīkstēties, stiprina pārliecību un praksi padara ieraugāmu

Gan tie no jums, kas dalījās savos pieredzes stāstos, gan tie, kas tos uzklausīja, to atzina par vērtīgu profesionālās mācīšanās pieredzi. Tā runātājiem deva iespēju izvērtēt savu pieredzi – ieraudzīt vērtīgo, gūt gandarījumu par paveikto, pamanīt vispārināmus principus savā darbā un noformulēt nākamos jautājumus iešanai dziļāk, iegūt  novērtējumu no kolēģiem. Klausītājiem – praktiķa izlolotas un pārbaudītas idejas, iedrošinājums, apstiprinājums paša rīcībai. 

Aicinu arī turpmāk gan izmantot pieredzē dalīšanās iespējas, gan rast laiku šādām profesionālās mācīšanās sarunām izglītības iestādes ikdienā un meklējot sarunu partnerus ārpusē.  

Dalībnieku – skolotāju teiktais:

  • Būt vairāk drosmīgākai.
  • Esmu priecīga, ka piekritu izaicinājumam uzstāties, un tas man deva pārliecību par savām spējām un turpināt savu iesākto ceļu.
  • Darot daudz ieguvu pati.
  • Biju kā runātājs, un bija labāk nekā gaidīju (izbaudīju procesu un zinu, ka arī turpmāk to varu darīt).
  • Ļoti lietderīgi bija patiesie pieredzes stāsti, tas apstiprina gan to, ko pati domāju, gan arī dod ierosmi ar pacilātību darīt un nepadoties, pat, ja kaut kas nesanāk kā plānots un gribēts.
  • Varbūt saņemšu drosmi nākamajā gadā dalīties ar savu labo pieredzi darbā pirmsskolā.

Skats “pāri robežām”  

Iepriecināja tas, cik bieži spējām paskatīties pāri ierastajām vecumposmu un mācību priekšmetu robežām, saskatīt ierosmi, idejas sev neierastos kontekstos un pārnest, pielāgot savam darbam. To teica gan citu jomu skolotāji, kas ar lielu aizrautību piedalījās ar sporta un veselības jomu saistītajās darbnīcās, to sadzirdēju komentāros par stundas ierosināšanas daļas paņēmieniem, spēļu un dažādu tehnoloģisko rīku pielietošanas idejām, refleksijās par veidiem, kā idejas tālāk attīstīt un pielāgot savam kontekstam un mērķiem. Šāda plašāka perspektīva un doma, ka vērtīgu pieredzi var gūt no dažādiem avotiem (ne tikai titulētiem ekspertiem), paver neierobežotus apvāršņus profesionālajai iedvesmai un ierosmei.

Dalībnieku – skolotāju teiktais:

  • Kā uz lietām raudzīties no citas puses – jēgpilni un daudznozīmīgi.
  • Es tik daudz paņēmu no pirmsskolas savam darbam vidusskolā!
  • Ļoti patika, ka parastās spēles var iesaistīt mācību priekšmetos.
  • Es šodien ieraudzīju, cik dažādi var izmantot fotogrāfijas un video stundas ievadā uzmanības piesaistīšanai.
  • Ieraudzīju, ka citi arī skolās izmanto metodes, ko mēs pirmsskolā. Tas dod pārliecību, ka jāturpina labais darbs.
  • Ņemt iegūtās idejas un pielāgot savai darba videi.

Klātbūtnei ir nozīme

Daudzi no dalībniekiem uz jautājumu, ko darīsiet pēc konferences, atbildēja, ka dalīsies atziņās un iegūtajā ar kolēģiem. Tas ir svarīgi – dalīties vajag. Tomēr pašu atziņas skaidri parāda to, cik svarīga loma ir paša klātbūtnei. Jo mācīšanās ir dziļi personiska, emocionāla pieredze. Mums katram ir savi jautājumi, uz kuriem meklējam atbildes, mums svarīgi ir noticēt runātājam. Pieredzes pārnesei svarīga ir pārliecība, ka arī es varēšu tāpat, tādēļ man jāizveido kontakts ar pašu runātāju, lai izvērtētu, vai spēju identificēties ar viņu. Aicinu mācīšanās situācijās būt klātesošiem pašiem, tāpat kā to sagaidām no skolēniem. Jo informācijas nodošana nav līdzvērtīga mācīšanās situācijai. Jūsu atziņās tikai daži no piemēriem, cik dažādas lietas katrs paņēmāt līdzi no konferencēm.

Dalībnieku – skolotāju teiktais:

  • Ir pilna galva ar dažādiem jaukiem, labiem “sīkumiņiem”.
  • Es šodien ieraudzīju, ka nevajag daudz mācību līdzekļu, lai novadītu kolosālu nodarbību.
  • Ieraudzīju sen neredzētu bijušo skolotāju.
  • Patika “miera stūrīša” ideja.
  • Labas idejas lasītpriekam.
  • Sākšu veidot bērnu portfolio angļu valodā.
  • Es ieraudzīju, kā motivēt skolēnus izvēlēties profesiju.
  • Es noteikti ielikšu mentimeter PowerPoint prezentācijā.
  • Iedvesmojoša ritmizēšana – izmantošu rīta aplī.
  • Meklēšu jokus, lai tos pielietotu.
  •  

Atgādinājums par skolotāja lomas un rīcības ietekmi uz skolēnu mācīšanos

Tas varbūt izklausās pašsaprotami, taču vairākkārt sadzirdēju tādu kā atgādinājumu pašiem sev, ka mūsu izvēlēm, rīcībām ir pavisam konkrēta, reāla ietekme uz to, kāda ir skolēnu mācīšanās pieredze. Tam, ar kādu attieksmi ejam pie bērniem un jauniešiem, cik paši ticam un saprotam, ko mēģinām izdarīt, un tādēļ spējam būt konsekventi ikdienas darbā. Tam, vai mūs interesē, kā skolēniem iet, vai izmantojam vērtēšanā iegūto informāciju, lai pieņemtu lēmumus par to, kas notiks nākamajā stundā šiem konkrētajiem bērniem. 

Dalībnieku – skolotāju teiktais:

  • Apskatīšos sarakstu ar skolotāja rīcībām un kā tas ietekmē skolēnus.
  • Patika Cēsu skolas direktores pieredze par noteikumu ieviešanu – vienādi visiem – lieliem un maziem! Ja seko līdzi iznākumam, ja tas ir visiem svarīgs, tad arī izdodas! Bērni jūt ieinteresētību, bet vienaldzība rada vienaldzību.
  • Domāt par skolēnu motivāciju, skolotāja lomu motivācijas celšanā, pozitīvo pastiprinātāju izmantošanas konsekvenci.
  • Pāvela Pestova lekcija, kurā vēlreiz guvu pārliecību, ka virzīties uz nākamo tēmu varam tikai tad, ja lielākai daļai skolēnu sasniedzamais rezultāts ir ar pozitīvu dinamiku.
  • Veidot datus par katra skolēna sasniegumiem savā priekšmetā.
  • Formatīvā vērtēšana kā vērtīgs instruments mācību procesā.
  • Ļoti uzrunāja Selecka filma “Turpinājums.Pieaugšana” un diskusija. Liela interese – kā jauniešu likteņi veidojas tālāk. Un ko mēs – skolotāji – viņu situācijā spējam darīt. Svarīgi tomēr atrast laiku un ar viņiem dziļi sarunāties.

Sekmīgas mācīšanās pamatā – cilvēcīgas attiecības

Viena no būtiskākajām saturiskajām atziņām no abām konferencēm, ko pamanīju jūsu atbildēs cik svarīgi veltīt vairāk laika un uzmanības, lai ieraudzītu katru skolēnu un mērķtiecīgi veidotu un uzturētu cieņpilnas attiecības skolā. Tās tad kalpo kā auglīga augsne tālākām mācīšanās iespējām, arī kā resurss, lai kopīgi tiktu cauri grūtībām. 

Dalībnieku skolotāju teiktais:

  • Vairāk runāt ar skolēniem par to, kā viņi jūtas.
  • Sajūti skolēna vajadzību.
  • Brīvlaikā jāsauc uz 15-20 minūšu sarunu vecāki kopā ar bērnu, lai nebūtu bērna aprunāšana.
  • Mani ļoti iedvesmoja tas, ka tik daudz tika uzsvērtas cilvēciskās attiecības starp skolēnu un skolotāju.
  • Cieņpilnas, sirsnīgas, ieinteresētas un prasīgas savstarpējās attiecības motivē iesaistīties mācībās un sasniegt labākus rezultātus.
  • Pirms noteikumiem, izveidot siltas attiecības (Connect before you correct!). 

Parūpēties par sevi

Konferences iespaidos sajūtama vajadzība parūpēties pašiem par sevi. Darīt lēnāk, bet pamatīgāk. Rast pozitīvās enerģijas uzlādes avotus, lai tad ar to “aplipinātu” citus. Meklēt un atrast prieku. Pieņemt kolēģu atbalstu. Arī iedrošinājums darīt, mēģināt un kļūdīties, nemitīgi neskatoties pār plecu, vai daru pareizi, ko citi par mani padomās. Vēlme tikt pamanītam un novērtētam. 

Dalībnieku skolotāju teiktais:

  • Sākt darīt lēnāk, izbaudīt darbošanās procesu.
  • Sapratu, ka stress ir traucēklis visam un ka mierīgs skolotājs ir prioritāte visam! Tādēļ pievērsīšos tieši sev, sevis harmonizēšanai.
  • Būt klātesošai ikdienas skrējienā.
  • Apņemšanās “nedragāt” – atrast laiku sev, kamēr nav sākusies izdegšana. Nolikt prioritātes, nesadedzināt sevi darbā! Atrast prieku un mācēt pateikt NĒ.
  • Publiski tika pateikts, ka kļūdīties ir normāls un dabisks process.
  • Jutos atbalstīta, novērtēta un gandarīta. Iedvesmoja kolēģu atzinība.
  • Ieguvu apstiprinājumu, ka daru pareizi.

Ko tālāk? Šķiet, to vislabāk formulējis kāds no konferences dalībniekiem: 

“Kā es iesaistīšos pats? Tikai un vienīgi turpinot pilnveidoties, iegūt citu kolēģu un speciālistu viedokli un izmantot to savu stundu, materiālu un skolēnu atbalsta pinveidošanai!”

Lai izdodas!
Zane Oliņa, ONIP Profesionālā atbalsta nodaļas vadītāja

Iepriekšējais Droša vide skolā kā pozitīvas mācīšanās pieredzes pamats