Ar šī gada 1. septembri stājas spēkā izmaiņas vērtēšanas kārtībā. Kādēļ gan nepieciešama vērtēšanas sistēma “pa jaunam”? Ogres novada Izglītības pārvaldes Profesionālā atbalsta nodaļas vadītāja Zane Oliņa vēlreiz īsumā iezīmē to, kas mainās.
Atgādināšu, ka izmaiņu mērķis ir panākt:
- lai skolēns par vienu un to pašu sniegumu pie dažādiem skolotājiem un dažādās skolās saņemtu vienādu vērtējumu;
- lai vērtējumi precīzāk atspoguļotu to, ko skolēns zina un prot, un tādēļ skolotājs labāk varētu atbalstīt skolēnu mācīšanos;
- lai tiktu vērtētas un tādēļ mācītas kompleksas prasmes, ne tikai vieglāk saskaitāmu un novērtējamu faktu apguve;
- lai vērtēšana kļūtu par mācīšanās procesa daļu ar primāro mērķi – palīdzēt skolēniem labāk iemācīties.
Izmaiņas nepiedāvā jaunu vērtēšanas sistēmu vai principus. Drīzāk tās precizē un nostiprina konkrētas vērtēšanas prakses, kas palīdzētu veiksmīgāk sasniegt augstāk minētos mērķus. Aicinu iepazīties ar pilnu oriģinālo grozījumu tekstu Ministru kabineta (MK) noteikumos par pamatizglītības standartu šeit un vispārējās vidējās izglītības standartu šeit. Abos standartos grozījumi ir praktiski identiski, tikai vidusskolas standartu grozījumos ir runa par gala vērtējumu mācību kursā, bet pamatizglītības standartos par gala vērtējumu gadā mācību priekšmetā. Būtiskākās izmaiņas šeit (tekstā iekļauti citāti no MK grozījumiem pamatizglītības standartā):
- Vērtējumi (atzīmes) atspoguļo tikai to, ko skolēns konkrētajā brīdī zina un prot. Papildus izglītības iestāde var izstrādāt kārtību, kā tiek vērtēti ieradumi un attieksmes.
Saistītie punkti MK noteikumos:
“11.5. objektivitātes princips – mācību snieguma vērtējums atspoguļo skolēna sniegumu vērtēšanas brīdī attiecībā pret konkrētiem sasniedzamajiem rezultātiem (zināšanas, izpratne, prasmes mācību jomā, caurviju prasmes), ikviena skolēna sniegumam piemērojot līdzvērtīgus nosacījumus:
11.5.1. izglītības iestāde papildus mācību snieguma vērtēšanai var vērtēt skolēna mācīšanās ieradumus un attieksmi.”
- Mācību procesā saņemtie formatīvie vērtējumi neietekmē summatīvos vērtējumus. Skolēniem, tāpat kā agrāk, ir iespēja vingrināties mācīšanās laikā un saņemt atgriezenisko saiti, kas var tikt izteikta līmeņos, procentos vai citādi.
Saistītie punkti MK noteikumos:
12.1. formatīvā vērtēšana, kas ir nepārtraukta ikdienas mācību procesa sastāvdaļa un nodrošina skolēnam un pedagogam atgriezenisko saiti par skolēna tā brīža sniegumu attiecībā pret plānotajiem sasniedzamajiem rezultātiem. Formatīvie vērtējumi neietekmē skolēna snieguma summatīvos vērtējumus. Formatīvo vērtēšanu īsteno:
12.1.1. pedagogs, lai noteiktu skolēna mācīšanās vajadzības un sniegtu papildu atbalstu skolēnam, plānotu un uzlabotu mācīšanu;
12.1.2. skolēns, lai uzlabotu mācīšanos, patstāvīgi vērtētu savu un cita sniegumu.”
- Skolotājs var piešķirt lielāku svaru nobeiguma pārbaudes darbiem, kas aptver plašāku sasniedzamo rezultātu loku, kā arī piešķirt lielāku svaru nesenākam vērtējumam par to pašu sasniedzamo rezultātu, lai gala vērtējums precīzāk atspoguļotu to, ko skolēni ir apguvuši. Vērtējumiem piešķirt svaru nav obligāti. To ir vērts darīt tad, ja un kad skolotājiem ir skaidrs pamatojums tā darīt un tas tiek izskaidrots skolēniem.
Saistītie punkti MK noteikumos:
“11.1. sistēmiskuma princips – mācību snieguma vērtēšanas pamatā ir sistēma, kuru raksturo regulāru un pamatotu, noteiktā secībā veidotu darbību kopums:
11.1.1. pedagogs izstrādā summatīvo pārbaudes darbu plānojumu atbilstoši mācību priekšmeta satura specifikai, lielāku svaru piešķirot tiem summatīvās vērtēšanas darbiem, kuri aptver plašāku sasniedzamo rezultātu kopumu.
11.1.2. pedagogs skolēna pēdējam demonstrētajam mācību sniegumam par vieniem un tiem pašiem sasniedzamajiem rezultātiem piešķir lielāku svaru salīdzinājumā ar agrāk iegūtajiem summatīvajiem vērtējumiem mācību gada ietvaros.
MK noteikumu 11.1.1. punktu par atšķirīgajiem svariem skolotāji vislabāk var piemērot, ja, piemēram, attiecīgajā mācību priekšmetā ir dažāda ilguma temati. Tad vērtējumiem tajos tematos, kurus mācās ilgāk, var piešķirt lielāku svaru. Lielāku svaru var piešķirt, piemēram, arī apjomīgākiem skolēnu mācību projektiem mācību priekšmeta/kursa ietvaros salīdzinājumā ar katra temata nobeiguma pārbaudes darbu.
Savukārt MK noteikumu 11.1.2. punkts dod iespēju skolotājam ņemt vērā skolēna izaugsmes dinamiku, ja ilgstošā periodā tiek strādāts uz konkrētu prasmju attīstību, kā tas bieži ir sākumskolā. Tā ir iespēja gala vērtējumu izlikt par to, ko skolēns zina šobrīd, nevis rēķināt kādu vidējo lielumu no visiem iegūtajiem summatīvajiem vērtējumiem. Tādējādi vērtējums daudz labāk īstenos savu funkciju, atspoguļojot skolēna reālās zināšanas šajā brīdī.
Papildus jāņem vērā, ka gala vērtējumu mācību priekšmetā izliek no visiem skolēna iegūtajiem summatīvajiem vērtējumiem mācību gada laikā vai mācību kursā (vidusskolā). Tāpat kā jau 2018. un 2019. gadā pieņemtajos izglītības standartos, arī turpmāk skola var izvēlēties, vai izlikt atzīmes katru semestri vai tikai mācību gada nobeigumā.
Saistītais punkts MK noteikumos:
11.1.3. izsakot mācību gada noslēguma summatīvo vērtējumu, pedagogs ņem vērā visus skolēna iegūtos summatīvos vērtējumus mācību gada ietvaros.” / Šim ekvivalents punkts vispārējās vidējās izglītības standarta grozījumos: ”16.1.3. izsakot mācību priekšmeta kursa summatīvo vērtējumu, pedagogs ņem vērā visus skolēna iegūtos summatīvos vērtējumus kursa ietvaros.”
- Skolās izmanto vienotu pieeju vērtējumu izlikšanā. Ir noteikti kritēriji STAP un 10 ballu skalas piemērošanai skolēnu snieguma vērtēšanai, piedāvāts procentuālais sadalījums un snieguma līmeņa apraksts katram no četriem apguves līmeņiem.
Saistītie punkti MK noteikumos (2. pielikums):
“1. Skolēna mācību sniegumu atbilstoši plānotajam sasniedzamajam rezultātam vērtē saskaņā ar šādiem kritērijiem:
1.1. demonstrēto zināšanu, izpratnes, prasmju mācību jomā un caurviju prasmju apjoms un kvalitāte;
1.2. atbalsta nepieciešamība;
1.3. spēja lietot apgūto tipveida vai nepazīstamā situācijā.
2. Skolēna sniegumu vērtē četros līmeņos atbilstoši šā pielikuma 1. punktā minētajiem kritērijiem un izsaka 10 ballu skalā.
3. Nosakot vērtējumu 10 ballu skalā, kritērijus izvērtē kopumā. Augstāku vērtējumu viena līmeņa ietvaros nosaka, ja skolēna sniegums atbilst visiem attiecīgā līmeņa kritērijiem. 10 ballu skalas atbilstība katram no četriem snieguma līmeņiem noteikta 1. tabulā.”
1. tabula. Skolēna snieguma vērtēšana 10 ballu skalā.
1. | Snieguma līmenis | sācis apgūt | turpina apgūt | apguvis | apguvis padziļināti | |
2. | Balles | 1-2 | 3-4 | 5-6 | 7-8 | 9-10 |
3. | Apguves procenti | 0-20 % | 21-40 % | 41-66 % | 67-86 % | 87-100 % |
- Standartu grozījumos aktualizēti kvalitatīvu nobeiguma vērtēšanas darbu veidošanas principi.
MK noteikumu grozījumu 2. pielikums:
“4. Pedagogs 10 ballu skalu piemēro summatīvās vērtēšanas darbiem, ko veido saskaņā ar šādiem principiem:
4.1. summatīvās vērtēšanas darbam jābūt tādam, lai var iegūt drošu (atkārtojot mērījumu, iegūst tādus pašus rezultātus) un ticamu rezultātu (vērtē to sasniedzamo rezultātu apguvi, kuri tika mācīti proporcionāli mācību procesā veltītajam laikam);
4.2. skolēnam ir iespēja demonstrēt sniegumu, kas atbilst vērtējumam 10 ballu skalā;
4.3. summatīvās vērtēšanas darbā kopumā ir sabalansētas iespējas demonstrēt prasmes gan tipveida, gan nepazīstamā situācijā, dažādos kontekstos un skolēna izziņas darbības līmeņos;
4.4. lielāks punktu skaits tiek piešķirts būtiskajiem sasniedzamajiem rezultātiem un kritērijiem.”
- Skolēni vairs nevar pārrakstīt pārbaudes darbus katra temata nobeigumā, bet var uzlabot savu vērtējumu, ja viņi to vēlas, pildot kompleksu pārbaudes darbu par visa mācību gada vielu mācību gada nobeigumā.
Saistītie punkti MK noteikumos:
“11.1.4. pedagogs nodrošina skolēnam papildu iespējas demonstrēt sniegumu, ja pedagogam nav bijusi iespēja objektīvi novērtēt skolēna sniegumu attiecībā pret konkrētiem sasniedzamajiem rezultātiem vai ja mācību gada noslēgumā vērtējums izšķiras vienas balles robežās, vai skolēns izteicis vēlēšanos uzlabot vērtējumu;
11.1.5. ja pedagogam nav iespējas objektīvi novērtēt skolēna sniegumu, izglītības iestādes dokumentācijā šādu gadījumu fiksēšanai tiek lietots apzīmējums “nv” (nav vērtējuma).”
Šo izmaiņu mērķis ir mainīt ierasto nobeiguma pārbaudes darbu pārrakstīšanas praksi, tā vietā skolēnam nodrošinot daudzveidīgas iespējas uzlabot savu sniegumu, pirmkārt, mācību procesa laikā un, ja nepieciešams, vēlreiz mācību gada nobeigumā:
- mērķtiecīgi veidotā un virzītā mācību procesā, kura laikā viņš saņem atgriezenisko saiti par savu sniegumu un viņam ir iespējas to izmantot, lai sniegumu uzlabotu;
- skolotājs turpina nostiprināt būtiskākās zināšanas un prasmes nākamajos tematos, un skolēns tās var demonstrēt atkārtoti kārtējos pārbaudes darbos;
- skolotājs nesenākam vērtējumam par to pašu sasniedzamo rezultātu var piešķirt lielāku svaru;
- mācību gada noslēgumā skolēnam, ja viņš to vēlas, ir vēlreiz iespēja demonstrēt savu sniegumu kombinētā nobeiguma darbā par visu mācību gada vielu.
Minētajos MK noteikumu grozījumos nav noteiktas citas detaļas vai praktiski veidi, kā īstenot šos principus vai kā konkrēti atspoguļojami vai komunicējami vērtējumi. Par to lemj skola, savu pieeju aprakstot skolas vērtēšanas nolikumā.
Saistītie punkti MK noteikumos (no izglītības programmas parauga):
19.3. kādā veidā tiek izvērtēta un dokumentēta skolēnu izaugsme un ieradumi;
19.4. kā pedagogi izglītības iestādē saskaņo summatīvās vērtēšanas un diagnosticējošās vērtēšanas darbu plānojumu katrai klasei vai skolēnu grupai, vienā dienā plānojot ne vairāk kā divus summatīvās vērtēšanas darbus;
19.5. kā par skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību izglītības iestāde informē skolēnus un skolēnu vecākus vai likumiskos pārstāvjus;19.6. kā skolēni var iegūt iepriekš neiegūtos summatīvos vērtējumus;
19.7. kā skolēni var uzlabot sniegumu mācību gada noslēgumā;
19.8. citus izglītības iestādei būtiskus skolēnu snieguma vērtēšanas jautājumus.”
VISC veidotajā skolas vērtēšanas nolikuma piemērā, kā arī metodiskajā līdzeklī par summatīvo vērtēšanu sniegti ieteikumi vērtēšanas plānošanai izklāstīti pētniecībā balstīti principi kvalitatīvu pārbaudes darbu izveidei. Daudzi skolotāji šos principus īsteno praksē jau šobrīd un ir ilgstoši tā darījuši, piemēram, pārbaudes darbos iekļaujot dažādas grūtības pakāpes uzdevumus. Vērtēšanas noteikumu izmaiņas tikai padara šīs prakses skaidrāk ieraugāmas un rosina tās izmantot apzinātāk un sistemātiskāk ikvienam skolotājam.
Kā jau minēju iepriekšējā rakstā, par visiem šiem un citiem jums svarīgiem jautājumiem saistībā ar vērtēšanu, sarunāsimies visa mācību gada garumā, skaidrojot, aicinot jūs dalīties ar pieredzes stāstiem, rīkojot darbseminārus un mācības jomu ietvaros. Par vērtēšanas jautājumiem strādāsim arī ar izglītības iestāžu vadības komandām. Piemēram, šī gada 26. augustā jau notika vērtēšanas darbseminārs novada skolu direktoru vietniekiem izglītības jomā, kur, cita starpā, pārrunājām arī tos vērtēšanas kārtības jautājumus, par kuriem būtu lietderīga vienota pieeja novadā.
Zane Oliņa, PhD, ONIP Profesionālā atbalsta nodaļas vadītāja
Noderīgi resursi, īstenojot izmaiņas vērtēšanā
VISC metodiskais līdzeklis par skolēnu mācību sasniegumu summatīvo vērtēšanu: https://mape.gov.lv/catalog/materials/A0468945-2A65-42F2-92CD-6874F1D18E12/view?preview=7C03BFB5-4BAA-4DC0-990D-58F69B735995
Tomasa Geskes (Thomas Guskey), ASV profesora, vieslekcija latviešu valodā “Kā panākt, lai atzīmes būtu taisnīgas, līdzvērtīgas un korektas?” https://www.youtube.com/watch?v=KWq2SFjLVjk&list=PLLls_n2ybYpqtbjslmfCKgxy6f3g8FoIX
VISC piemērs skolēnu mācību snieguma vērtēšanas kārtībai vispārizglītojošā izglītības iestādē: https://mape.gov.lv/catalog/materials/9E1753D5-E524-4850-AC6E-A9F1F63F6F11/view?preview=0BA36272-B9DE-48EB-A556-4B9440059296
VISC informatīvā kampaņa par vērtēšanas izmaiņām vecākiem un skolotājiem: https://www.skola2030.lv/vertesana