Pētot dažādus forumus un diskusijas, kā arī pierakstot bērnu pieredzes stāstus, apkopoju efektīvas pedagoga uzvedības stratēģijas. To pielietošana saskarsmē palīdzēs panākt, lai mācību gads ir smags un bezcerīgs.
Dalos!
- Uzreiz sāciet ar pavēlēm un aizliegumiem!
Jau pirmajā stundā nosauciet vismaz 34 noteikumus, kuru pārkāpšana paredz tūlītējās represijas. Un nožēlas par to neievērošanu. Iepazīstināt klasi ar šo sarakstu svarīgi monotonā balsī, bez smaida, lai, pasarg’ Dievs, skolēniem neienāk prātā, ka pedagogam ir humora izjūta. Uzreiz svarīgi parādīt klātesošajiem savu nopietnu un principiālu nostāju, lai nevienam pat prātā neienāktu ko precizēt, noskaidrot vai diskutēt.
- Ignorēt adaptācijas laiku un vajadzību pēc savstarpējo attiecību atjaunošanas.
Ja skolēni savā starpā ir pazīstami jau ne pirmo gadu, tad pēc vasaras brīvlaika ar savām attiecībām tie paši tiks galā. Un kāda jēga pedagogam tērēt laiku skolēnu interešu izzināšanai vai saliedēšanas veicināšanai? Labāk vērot no malas, kā viņi tiek galā paši ar to, kas viņi ir, kādas ir viņu vēlmes, bažas vai sapņi. Lai paši risina konfliktus un veido attiecības. Galu galā, tā nav pedagoga atbildība!
- Nekad nejautāt klases viedokli.
Viņiem būs vai nu viss pilnīgi vienalga, vai arī izteikti atšķirīgi viedokļi. Galu galā, cik daudz viņi ko saprot? Labāk par visu izlems pedagogs, un lai arī kas tas būtu: noteikumi, ekskursijas maršruti, projekti, klases vakara scenārijs utt.. Svarīgi lēmumu pieņemt vienpersoniski, jo tas ir profesionāli, pareizi un jau laikus var būt ierakstīts darba plānos.
- Izvairīties no jebkādu tradīciju ieviešanas un uzturēšanas.
Klases mērķi, svētki, tradīcijas, laika kapsulas vai klases gars ir lieka laika un enerģijas tērēšana. Vienmuļība un garlaicība ir labākie sabiedrotie smagākā mācību gada radīšanā.
- Ignorēt vecākus.
Saskarsmi ar vecākiem veidot tikai ar sūdzību un pārmetumu starpniecību. Tas uzreiz parāda vecākiem smagu pedagoga pienākumu nastu un norūpējušos attieksmi pret darbu.
Labas ziņas, informēšana par panākumiem, sirsnīgi atgadījumi vai pateicības vārdi?
Nē, tie nedarbojas!
- Ignorēt skolēnu nogurumu.
Pēc dinamiskās pauzes skolēni bieži ir nesavācami. Pamanot klasē pirmās noguruma pazīmes, ir ārkārtīgi svarīgi atgādināt visiem par nākotnes perspektīvām, kas, neapšaubāmi, būs drūmas un smagas. Atbilstoši klasei un vecumam vajag noteikti piesaukt atgādinājumus par to, ka priekšā būs grūti pārbaudes darbi, ko nevarēs labot. Vai eksāmeni.
Atpūta bija brīvlaikā, tagad vien mācības. Nav ko staipīties, brīnīties apkārt vai meklēt pauzi!
- Nekādā gadījumā nevajag paskaidrot savu domu gājienu vai lēmumus.
Piezīmēm, sodiem vai uzdotiem pienākumiem ir jābūt neskaidrības miglā tītiem – jo mazāk tajos ir saskatāma loģika, jo interesantāki būs mēģinājumi tos izprast.
- Koncentrēties vien uz miera traucētāju uzvedību.
Pārējie lai priecājās par iespēju dzīvot anonimitātē. Jo uzmanība un cīņas spars jāvelta tiem, kuri traucē.
- Nekad neatzīt savas kļūdas.
Pedagogs ir profesionāls un zinošs cilvēks, kas nekļūdās. Viņš visu labāk zina un saprot. Atvainoties arī nav jēgas, tas nepalīdz saglabāt autoritāti.
- Nedrīkst slavēt par sīkumiem.
Uzslavu novērtēs tikai tad, ja tās iegūšana prasa darbu un piepūli. Sīkie panākumi un laba uzvedība ir taču pašsaprotami, nav jēgas tos kaut kā īpaši izcelt. Saņemot uzslavu par sīkumiem, skolēniem zudīs motivācija censties vairāk.
Ja savā darbā pieturēties pie šīm uzvedības stratēģijām, – smags un ilgs būs jau pirmais semestris. Taču ar ačgārniem padomiem ir tā – izlasīt, apdomāt un rīkoties tieši pretēji rakstītajam!
Novēlu, lai jaunais mācību gads ir iedvesmas, panākumu un fantastisku kopa būšanas brīžu pilns!
Agnese Zepa-Gapejeva, Edgara Kauliņa Lielvārdes vidusskolas psihologs