Pieredzes stāsts par to, kā pirmsskolā vērtēšanu izmantot mācību sasniegumu veicināšanai, atgriezeniskās saites veidošanai un pozitīvas mācību pieredzes radīšanai.
Lielvārdes pamatskolas pirmsskolas izglītības metodiķe Elvisa Aļhimoviča dalās pieredzē par bērnu sasniegumu vērtēšanu izaugsmes veicināšanai pirmsskolas posmā. Elvisa savas pirmsskolas kolēģes atbalsta ievadvērtēšanas izmantošanai bērnu snieguma izvērtēšanā.
Bērnam augot, attīstās viņa prasmes izzināt pasauli, prasmes īstenot savas vēlmes un idejas. Tam ir nepieciešams pedagoga atbalsts attīstošai darbībai, ievērojot katra bērna individualitāti.
Lai izliktu summatīvos vērtējumus temata noslēgumā mēneša laikā, mums ir jābalstās uz formatīvo vērtēšanu – uz pierādījumu vākšanu par bērnu mācīšanos visā mācību procesa laikā.
Mēs savā pirmsskolā esam ieviesuši ievadvērtēšanu, jo tam redzam jēgu. Ievadvērtēšanu novēroju vienā no Jelgavas novada pirmsskolas izglītības iestādēm. Mēs redzam, kā tas strādā, to attīstām un pilnveidojam.
“Es daru tā”
Ievadvērtēšanā mēs bērniem uzdodam trīs jautājumus: “Ko es zinu? Ko es vēlos uzzināt? Ko es uzzināju?” Ievadvērtēšanu veicam visās vecuma grupās, uzsākot jaunu tematu. Mums tās ir runājošās sienas, kad šie jautājumi un atbildes noformētas redzami un pārskatāmi. Katru dienu rīta aplī varam pārrunāt, ko jau līdz šim esam noskaidrojuši un kas vēl palicis neatbildēts. Grupas audzinātājas pieraksta bērnu atbildes.
Mēs to darām, jo šis process palīdz noskaidrot esošo bērnu zināšanu un prasmju līmeni par jauno tematu, līdz ar to skolotājs nekavē laiku pie lietām, kas bērniem jau ir zināmas. Vēl ar ievadvērtēšanas palīdzību skolotājs uzzina, kas bērnus interesē par jauno tematu, un bērnu jautājumus plāno iekļaut temata apguvē.
Temata noslēgumā bērni kopā ar skolotāju secina, ko ir izdevies uzzināt un iemācīties. Ja kaut ko nav izdevies uzzināt, tad bērni kopā ar skolotāju pārrunā, kāpēc nav izdevies un ko darīt, lai uzzinātu.
Mēs šo redzam kā jēgpilnu izziņas procesu. Piemēram, ja bērns vēlas uzzināt, vai pica ir veselīga, šo tēmu varam ieplānot dizaina un tehnoloģiju nodarbībā un pierādīt, ka pica tiešām var būt veselīga. Mums šī ievadvērtēšana izdodas.
Šo vērtēšanu skolotāji pielāgo un izmanto atbilstoši bērna vecumposmam un bērnu spējām, līdz ar to katrā grupā ievadvērtēšanas formas ir dažādas – pirmajā vecumposma grupā vairāk izmantojam uzskates materiālus, kad vienkāršotā veidā noskaidrojam, kas ir tas, par ko mēs runājam un ko viņi jau zina, savukārt otrajā un trešajā vecumposma grupā jau ejam padziļinātāk un vairāk vēršam uzmanību uz to, ko jaunu bērni uzzināja, kas bija tas, ko sadzirdēja visa temata apguves laikā.
Iesaku visās pirmsskolās ieviest ievadvērtēšanu, protams, izmantojot savas metodes. Mums tas uzskatāmi izpaužas pie runājošās sienas, un katru dienu rīta sarunās vēlreiz un vēlreiz varam pārrunāt, ko esam noskaidrojuši un kas ir tas, uz ko ejam.
Elvisas Aļhimovičas pieredzes stāstu pierakstīja Inguna Kaniņa, ONIP izaugsmes atbalsta jomas vadītāja