Šogad īpaši aicināsim jūs domāt par to, cik lielā mērā pirmsskolas un skolas ikdienā veidojam pozitīvu mācību pieredzi katram bērnam un jaunietim. Par to, ko tas nozīmē ikviena skolotāja un izglītības iestādes kā kopienas praksē, skaidro Izaugsmes atbalsta jomas vadītāja ONIP Profesionālā atbalsta nodaļā Inguna Kaniņa.
Ditas stāsts
Dita piecu gadu laikā nomainīja četras skolas, līdz 6. klasē nonāca nelielā mazpilsētas skolā. Dita jau no pirmās dienas skolā bija pamanāma – skaļa, kustīga, konfliktējoša, neievēroja skolas iekšējās kārtības noteikumus. Pirmā mācību gada laikā jaunajā skolā Dita bija sabojājusi attiecības ar lielāko daļu skolotāju un klasesbiedru. Ar laiku noskaidrojās, ka meitenei ir UDHS, kas diagnosticēts jau pirmsskolā, taču nekādu terapeitisku atbalstu meitene nav saņēmusi. Uzvedība, iestājoties pusaudža vecumposmam, kļuva arvien grūtāk vadāma un konflikti ar skolotājiem kļuva arvien biežāki. Mācības un akadēmiskie sasniegumi kļuva mazsvarīgi un sekmes pasliktinājās. Ditai riebās skola.
Izglītības iestādes atbalsta komandas speciālisti (sociālais pedagogs, psihologs un speciālais pedagogs) kopā ar klases audzinātāju un skolas administrāciju analizēja Ditas uzvedību un vajadzības, izvērtējot skolā pieejamos resursus uzvedības grūtību mazināšanai. Būtiski, ka skolā bija speciālisti, kas izprata izaicinājumus, saistītus ar UDHS, un bija gatavi regulāri iesaistīties krīzes situācijās, kad mācību priekšmetu skolotāju pacietība bija izsmelta. Ditai bieži tika piedāvāts turpināt mācību darbu atsevišķā telpā, novēršot daudzos kairinātājus (klasesbiedru rīcības, sarunas). Mācību priekšmetu skolotāji centās ievērot visus skolas speciālistu ieteikumus darbam ar bērnu, kuram ir UDHS (mācību stundā Dita sēdēja tuvāk skolotājam, tika organizētas pauzes mācību darbā, uzdevumi sadalīti daļās, lai samazinātos nepieciešamais koncentrēšanās laiks, tika pagarināts uzdevuma izpildes laiks, regulāri piedāvāta individuāla pieeja). Liela nozīme bija arī aktīvai un atbalstoši iedrošinošai komunikācijai ar meitenes māti, lai uzsāktu nepieciešamo terapiju, minot veiksmīgus piemērus skolas pieredzē. Lai palīdzētu Ditai radīt sajūtu, ka viņa ir pamanīta un novērtēta, īpaši tika uzsvērtas Ditas stiprās puses. Skolotāji bija pamanījuši, ka Dita labi komunicē ar jaunākiem bērniem un kopā ar tiem piedalās dažādās aktivitātēs, tāpēc viņai tika piedāvāts vadīt aktīvos starpbrīžus jaunākā skolas vecuma bērniem.
Protams, ne vienmēr viss gāja gludi, ne vienmēr viss notika kā ieplānots. Tomēr pamazām uzlabojās Ditas attiecības ar pasauli un cilvēkiem, samazinājās Ditas uzvedības grūtības mācību stundās un skolotāji arvien prasmīgāk izmantoja metodes bērna uzvedības vadīšanā. Dita sajuta, ka viņu pieņem un atbalsta. Ditai vairs neriebjas skola.
Atbalsts Ditai vienlaikus bija atbalsts visai klasei, jo, mazinoties traucējošajai Ditas uzvedībai, samazinājās līdz šim disciplinēšanai tērētais skolotāja laiks un palielinājās pārējo klasesbiedru iesaiste mācību procesā. Ditas klasesbiedriem bija iespēja novērot, ka grūtību gadījumā bērns saņem atbalstu, nevis nosodījumu no pieaugušajiem, ka skolotāji pieņem katru bērnu.
Skolu aptaujās liela daļa bērnu un jauniešu, līdzīgi kā Dita, norāda, ka viņiem nepatīk mācīties, nepatīk iet uz skolu un ka skolā viņi nejūtas droši. Svarīgi, lai bērns jau ceļā uz skolu nebūtu pārņemts ar domām par to, ka klasesbiedri viņu šodien atkal nerros, ka neviens nenāks viņam palīgā, ka skolotāja dusmosies par nesaprasto un tāpēc neizpildīto mājas darbu. Vidē, kurā bērni ikdienā pavada lielu savas dzīves daļu, viņiem ir ļoti svarīgi justies piederīgiem, saprastiem un gūt atbalstu savai izaugsmei, citiem vārdiem sakot, gūt pozitīvu mācību pieredzi. Tā rada vēlmi mācīties arī turpmāk, veido prasmes sadarboties un mijiedarboties ar līdzcilvēkiem, attīsta prasmes risināt problēmas neikdienišķās situācijās un pieņemt atbildīgus lēmumus.
Pozitīva mācīšanās pieredze bērnam un jaunietim nozīmē:
- pozitīvas saskarsmes iespējas emocionāli un fiziski drošā vidē, kurā attīstīt savas prasmes un zināšanas;
- individuālo skolēna mācīšanās vajadzību atklāšanu, respektēšanu un nodrošināšanu;
- uz izaugsmi un arvien augstākiem sasniegumiem visplašākajā nozīmē vērstu mācību pieeju.
Pozitīva mācīšanās pieredze bērnam vai jaunietim sākas ar to, ka viņš jūt – skolotāji priecājas par viņa ierašanos skolā, skolotājiem rūp, kas ar katru bērnu notiek.
Lai nodrošinātu pozitīvu mācību pieredzi ikvienam – gan katram skolotājam individuāli, gan pirmsskolai un skolai kā kopienai –, ir svarīgi izvērtēt un godīgi sev atbildēt uz jautājumiem:
- Vai mēs kā pieaugušie atrodam laiku, vietu un veidu, kā atbalstīt bērnu sociāli emocionālo attīstību un veidot pozitīvas un empātiskas attiecības? Vai mēs skolēnus pašus iesaistām iekļaujošas skolas kopienas veidošanā? Vai mēs – skolotāji – paši savā starpā veidojam uz sadarbību vērstas attiecības?
- Vai esam izvērtējuši bērna mācīšanās grūtības un atbalsta vajadzības, lai nodrošinātu pilnvērtīgu iesaisti mācību procesā? Vai izmantojam visus skolā pieejamos atbalsta resursus bērnu mācīšanās vajadzību nodrošināšanai? Vai mēs diferencējam mācību procesu un kā mēs sekojam katra bērna attīstības dinamikai?
- Vai veidojam personiski nozīmīgu un intelektuāli izaicinošu mācību procesu klasē? Vai ikdienas skolas vidē bērniem ir droši mēģināt, kļūdīties un vēlreiz mēģināt? Vai fiziskā mācību vide rosina iesaisti mācībās?
- Ja mēs to darām, vai esam gatavi dalīties ar kolēģiem savā pieredzē?
Paturam prātā, ka bērni pirmsskolā un skolā dara labāko, ko apstākļi viņiem ļauj. Proti, lēmumi, ko bērni pieņem saistībā ar mācību procesu, ir labākie, ko viņi var pieņemt. Ja bērns ir centīgs, laikus paveic visus darbus, ir ieinteresēts mācību procesā, tam ir kāds iemesls. Ja bērns bieži konfliktē ar klasesbiedriem vai skolotājiem, tam ir kāds iemesls. Ja bērns slinko un nepilda uzdotos darbus, tam ir kāds iemesls. Pieaugušo atbildība ir šos iemeslus pamanīt, saprast un atbalstīt bērnu ceļā uz izaugsmi visplašākā nozīmē.
Tikai izrādot savas rūpes un ieinteresētību tā, lai bērns būtu pārliecināts, ka skolotājs ir viņa pusē, iespējams nodrošināt pozitīvu mācību pieredzi.
Lai mums izdodas!
Inguna Kaniņa, izaugsmes atbalsta jomas vadītāja ONIP Profesionālā atbalsta nodaļā, sociālais pedagogs Lielvārdes pamatskolā