Projekta “Atbalsts izglītības kvalitātes attīstībai ietvaros” no 2025./2026. mācību gada VIAA uzsāk monitoringa vērtēšanas darbu izstrādi un īstenošanu 3. un 6. klasē tekstpratībā, dabaszinātņu pratībā un rēķinpratībā, kā arī par Vienotas skolas ieviešanas rezultātiem 2., 5. un 8. klasē. Monitoringa vērtēšanas darbi plānoti arī pirmsskolā, bet vēl ne šajā mācību gadā.
15.janvārī VIAA organizēja tiešsaistes vebināru, kurā iepazīstināja ar monitoringa mērķiem, norisi un saturu. Vebinārā monitoriga vērtēšanas darbu autori stāstīja, kādas prasmes tiks pārbaudītas, un iepazīstināja ar uzdevumu piemēriem. Vebināra ieraksts pieejams šeit.
Kas jāzina par monitoringa vērtēšanas darbiem?
Kas ir monitoringa vērtēšanas darbs? Kāds ir tā mērķis?
Monitoringa darbs ir valsts pārbaudes darbs, kura saturu un norises kārtību izstrādā un nosaka VIAA. Mērķis ir iegūt objektīvus datus par skolēnu sniegumu un mācību procesa apguves kvalitāti. Rezultāts neietekmē skolēnu summatīvos vērtējumus. Monitoringa darba mērķis nav vērtējums skolēnam! Izvērtējot monitoringa darbos iegūtos datus, VIAA iespējams secināt, kas pilnveidojams mācību saturā un mācību līdzekļos, kas maināms pedagogu profesionālajā pilnveidē.
Kas jāzina par monitoringa vērtēšanas norisi?
Noteikumi par valsts pārbaudes darbu norises laiku 2025./2026. mācību gadā nosaka datumus, kad darbi veicami, un papildu datumus, ja darbi netiek rakstīti attaisnojošu iemeslu dēļ.
Monitoringa vērtēšanas darbi tiks atgādāti uz pašvaldību, tie nebūs jādrukā un jāpavairo skolā, un pēc darba izpildes tik nogādāti VIAA, jo notiks centralizēta darbu labošana. Tas nozīmē, ka skolotāji monitoringa darbus nelabos.
Darbu rezultātus VIAA sola maija beigās vai jūnija sākumā. Rezultāti tiks apkopoti un parādīti dažādos griezumos, tostarp par skolēnu sniegumu prasmju grupās, pēc uzdevumu dziļuma un satura moduļiem. Visbeidzot VIAA Monitoringa nodaļa izstrādās metodisko materiālu ar iekļautiem vingrināšanās uzdevumiem.
Darbi jāraksta visiem skolēniem, kuri pamatizglītības programmā apgūst standarta sasniedzamos rezultātus. Skolēniem, kuriem noteikti atbalsta pasākumi mācību procesā, tie piemērojami arī monitoringa darbā.
Šajā mācību gadā darbiem būs tikai viens variants, tāpēc katram skolēnam būs jānodrošina atsevišķa darba vieta.
Kāds būs monitoringa vērtēšanas darbu saturs?
Publicētas 2025./2026. m.g. monitoringa darbu programmas. Tajās var iepazīties ar vispārīgu plānoto darbu saturu. Tuvāku ieskatu var gūt, aplūkojot VIAA vebinārā piedāvātos uzdevumu piemērus, tie tiks ievietoti tīmekļvietnē pie atbilstošajām programmām.
Kāpēc monitoringa darbi pratībās, nevis mācību priekšmetos? Ikdienas situācijas ir starpdisciplināras un to pamatā ir dažādas pratības – tekstpratība, rēķinpratība, dabaszinātņu pratība. VIAA eksperts Ģirts Burgmanis norāda, ka mācību priekšmets ir zināšanas organizējoša forma, bet pratība – funkcionāls jeb lietojams rezultāts. Pratība ir spēja izmantot zināšanas un prasmes, lai interpretētu informāciju, risinātu problēmas, pieņemtu lēmumus un jēgpilni rīkotos dažādos, arī jaunos, kontekstos. Gan nepieciešamība izprast un veidot daudzveidīgus tekstus, gan risināt dažādus uzdevumus, pētīt un secināt pārsniedz viena mācību priekšmeta robežas.
Tekstpratības monitoringa darbs ir balstīts uz latviešu valodas standartu (saziņa, teksts un tekstveide, valodas struktūra), taču darbā demonstrēt prasmi izprast skolēniem piedāvās, izmantojot ne tikai literārus tekstus, bet arī dažādu jomu (sociālo zinību, dabaszinību) informatīvus tekstus, tekstus, kas attēloti grafiskā veidā un attēlos. Valodas struktūras jautājumi netiks pārbaudīti tieši, taču to apguvi skolēns demonstrēs tekstveides uzdevumos. Lai arī skolēnam jāmācās izprast multimodālus tekstus (jēdzieniski vienotus vēstījumus, kuros informācijas nodošanai vienlaikus tiek izmantoti vairāki komunikācijas veidi, piemēram, rakstīts teksts, attēli, skaņa, krāsas vai kustība), tomēr šajā mācību gadā nav plānots piedāvāt klausīšanās uzdevumus.
Rēķinpratības darbā skolēni demonstrēs prasmes efektīvi lietot matemātiku dažādos dzīves kontekstos, spējot risināt problēmas, matemātiski spriest, pamatot savus secinājumus un izmantot iegūtos rezultātus lēmumu pieņemšanā.
Dabaszinātņu pratība ietver skolēna spējas atpazīt un skaidrot dabas parādības, izmantot pētnieciskās prasmes problēmu risināšanā, kā arī analizēt datus un pamatot savu viedokli. Tāpat dabaszinātņu pratība izpaužas atbildīgā rīcībā, veicinot veselību, saglabājot vides kvalitāti un ilgtspējīgi izmantojot dabas resursus. Monotoringa darbā tiks vērtētas prasmes zinātniski skaidrot parādības, interpretēt datus un pierādījumus, izvērtēt pētniecisko darbību, taču vērtēšanas darbā nebūs jāveic praktisks pētījums un jāievāc dati. Būs jādarbojas ar uzdevumos piedāvātajām situācijām un datiem.
Gan rēķinpratības, gan dabaszinātņu pratības darbos skolēniem būs iespēja demonstrēt tekstpratību, lasot uzdevumu nosacījumus, daudzveidīgus uzdevumu tekstus, nolasot vai kārtojot informāciju dažādos grafiski veidotos tekstos – tabulās, diagrammās, attēlos, pētot, spriežot, secinot.
Monitoringa darbi par Vienotas skolas ieviešanas rezultātiem
Pāreja uz mācībām tikai valsts valodā ietekmē skolēnu sniegumu dažādās mācību jomās. Monitoringa darbos 2., 5. un 8. klasei tiks mērītas skolēnu prasmes iegūt informāciju no daudzveidīgiem tekstiem, vairākiem tekstiem, izprast, analizēt, interpretēt iegūto informāciju, kā arī spriest, veidot savu tekstu latviešu valodā. Tekstu saturs var aptvert dažādas mācību jomas (dabaszinības, sociālās zinības, latviešu valoda). Ikdienas mācību procesā jāpievērš uzmanība, vai skolēniem piedāvājam daudzveidīgus jautājumus un uzdevumus, lai tekstos atrastu informāciju, kas ir tieši saskatāma, gan tādu, kur atbildes tieši nav atrodamas, bet ir izspriežamas no konteksta.
Rakstu sagatavoja Linda Krastiņa, Ogres novada Izglītības pārvaldes metodiķe