Kā veidot un veicināt iekļaujošu izglītības vidi?
Domājot par bērnu un jauniešu labbūtību mācību procesā saistību ar iekļaujošas izglītības vidi, svarīgi atcerēties labbūtību veidojošās komponentes – pašnoteikšanās iespējas, labvēlīgas attiecības, vienlīdzīgas iespējas sasniegt izvirzītos rezultātus un piederības sajūta mācību procesam izglītības iestādē. Visas šīs komponentes veido iekļaujošu izglītības vidi, kurā tiek pamanītas un nodrošinātas atbilstošas visu bērnu un jauniešu daudzveidīgās un dažādās vajadzības, palielinot ikviena līdzdalības iespējas mācību procesā (VISC, 2017), savukārt dažādība ir tie aspekti, kā mēs cits no cita atšķiramies pēc vecuma, veselības, dzimuma, tautības, spējām, vajadzībām, reliģijas u.c. (Nīmante, 2021).
Vai piekrītat, ka ikvienam ir tiesības uz izglītību? ikviens var mācīties? ikviens var sastapties ar grūtībām kādā izglītības jomā vai posmā? dažādība ir vērtība, tā ir normāla un bagātina sabiedrību?
Uz bērnu un jauniešu dažādajām mācīšanās vajadzībām iekļaujošas vides veidošanā var skatīties divējādi:
- mācību procesā bērnu un jauniešu dažādo speciālo mācību vajadzību nodrošināšanā fokusējas uz traucējuma diagnosticēšanu un “izlabošanu”, ”izārstēšanu”. Tiek pamanīts tas, kas ir “nepareizi”, ko bērns vai jaunietis nespēj izdarīt;
- mācību procesā izglītības vides veidotāji fokusējas uz daudzveidību un dažādību, uz visiem piemērotas vides veidošanu. Tiek meklēti risinājumi, kā novērst šķēršļus (fiziskos, komunikācijas, sociālos), kas ierobežo bērnu un jauniešu izvēles iespējas.
Iekļaujošas izglītības vides jēdziens nosaka nepieciešamību radīt tādus apstākļus savās izglītības iestādēs, lai tajās varētu uzņemt visus bērnus un jauniešus.
Ko un kā darīt?
Par to, ka izglītības iestādē pastāv iekļaujoša, labbūtību veicinoša vide, kur ikviens bērns (bēgļi, cittautību bērni, bērni no sociāli nelabvēlīgām ģimenēm, bērni ar mācību un uzvedības grūtībām, bērni ar garīgās veselības traucējumiem u.c.) tiek pieņemts un atbalstīts, liecina konkrētas ikdienas darbības, nevis tikai ierakstītais izglītības iestādes dokumentos. Aicinu katru padomāt, vai zemāk minētos apgalvojumus mēs varam ieraudzīt arī savās izglītības iestādēs un līdz ar to teikt, ka esam gatavi iekļaut visus bērnus un jauniešus!
Izglītības iestādes attieksme un vērtības
- Izglītības iestādē valda pārliecība, ka ikviens bērns ir vērtība, neatkarīgi no izcelsmes, valodas, sociālā stāvokļa vai pieredzes.
- Izglītības iestādes noteikumos un ikdienas komunikācijā ir nulles tolerance pret diskrimināciju, izsmiešanu un vardarbību.
- Bērni un jaunieši zina, pie kā vērsties, ja jūtas atstumti vai piedzīvojuši pāridarījumu.
- Izglītības iestāde proaktīvi sadarbojas ar ģimenēm iekļaujošas vides veidošanā.
- Izglītības iestādē ir pieejami atbalsta speciālisti (sociālais pedagogs, psihologs, speciālais pedagogs), kas palīdz un meklē risinājumus bērnu un jauniešu ar dažādām mācību vajadzībām atbalstam.
Skolotāju rīcība
- Skolotāji organizē tādu mācību procesu, lai bērni un jaunieši ar atšķirīgiem zināšanu un prasmju līmeņiem varētu līdzvērtīgi iesaistīties mācību darbā (dažādi atbalsta pasākumi, diferencēti uzdevumi, universālā dizaina mācību stundas vai nodarbības).
- Skolotāji ar savu rīcību demonstrē, ka viņiem patīk būt kopā ar bērniem. Ja savas rūpes un ieinteresētību viņi parāda darbībā, uzklausot, interesējoties par bērna domām un viedokli, tad bērni jūtas vajadzīgi un novērtēti, uzdrošinās kļūdīties, izveido pozitīvu pašcieņu
- Skolotāji ir gatavi jebkurā brīdī mainīt mācību metodes, pieejas un stratēģijas, lai tās atbilstu bērna, grupas vai klases mācību vajadzībām.
- Skolotāji pamana un attīsta bērnu un jauniešu stiprās puses, nevis uzsver trūkumus vai to, ko bērns nespēj paveikt.
- Skolotāji seko līdzi bērnu un jauniešu savstarpējām attiecībām klasē, nekavējoties reaģē uz atstumšanu un pāridarījumiem.
- Skolotāji organizē bērnu un jauniešu savstarpējo sadarbību jauktās grupās, ne tikai draugu kopās.
- Ja grupā vai klasē ierodas jauns bērns (piem., no citas valsts vai ģimenes krīzes situācijas), tiek veidota mērķtiecīga iejušanās un atbalsta sistēma. Jaunpienācēja iekļaušanās grupas vai klases kolektīvā netiek atstāta pašplūsmā.
- Skolotājs rada un organizē tādus apstākļus grupā vai klasē, lai visi justos piederīgi.
Bērnu un jauniešu savstarpējās attiecības
- Bērni un jaunieši zina un demonstrē pārliecību, ka katrs drīkst būt atšķirīgs, nebaidoties no izsmiekla.
- Bērni un jaunieši nebaidās kļūdīties, droši uzdot jautājumus un izsaka savas domas.
- Bērni un jaunieši izjūt: “Es šeit piederu, mani redz un uzklausa.”
Mācību saturs un audzināšana
- Mācību procesā pastāvīgi tiek runāts par daudzveidību, cieņu, cilvēktiesībām, empātiju.
- Bērniem un jauniešiem tiek mācīts kritiski domāt par aizspriedumiem un stereotipiem.
- Izglītības iestādē tiek organizētas aktivitātes, kas stiprina piederības sajūtu (kopīgi pasākumi, projekti, saliedēšanas aktivitātes).
Iekļaujoša vide nav perfekta vide bez problēmām, bet gan tāda, kur problēmas netiek ignorētas un bērns vai jaunietis netiek atstāts viens ar savām grūtībām.
Papildu materiāli
VIAA 08.10.2025. tiešsaistes seminārs “Skolotāja proaktīva un reaktīva rīcība iekļaujošā vidē” https://www.youtube.com/watch?v=vGjPFjVWXtw&t=3339s
Iekļaujoša izglītība paplašinātā redzējumā https://www.youtube.com/watch?v=uH6us-siN2o
VISC Ieteikumi iekļaujošas izglītības iestenošanai https://registri.visc.gov.lv/specizglitiba/dokumenti/metmat/metiet_iekl_izgl_ist.pdf
Rakstu sagatavoja Ogres novada Izglītības pārvaldes izaugsmes atbalsta jomas vadītāja Ingūna Kaniņa