Šogad Ogres novadā aizsākta jauna un skaista tradīcija – godināt izglītības iestāžu komandas, kas ar sadarbības un uzticēšanās spēku rada bērniem pozitīvu un vērtīgu mācību pieredzi. Balvai tika pieteiktas 21 izglītības iestādes komandas. Deviņu komandu pārstāvji 22. un 23. oktobrī konferencē “IEraugi. IEdvesmo. IEsaisti.” piedalījās paneļdiskusijā “Komandas darbs kā vērtība un iespēja”, daloties savos pieredzes stāstos.
Paldies kolēģiem – Kristīnei Lokstei, Baibai Kārkliņai, Aivai Jaunzarei, Ivetai Šteinbergai, Svetlanai Ešenai, Irinai Aleksandrenkovai, Vinetai Āboliņai, Agitai Ziediņai, Sabīnei Jirgenai, Guntim Ruzem un Dainai Sergejevai – par patiesu, atklātu dalīšanos gan veiksmēs, gan izaicinājumos! Jūsu stāsti palīdzēja saredzēt un izprast to, kas komanddarbā bieži paliek neredzams – ikdienas ieguldījumu, lai veidotu savstarpējo sapratni un mērķtiecīgu sadarbību.
Ilgu laiku esot izglītībā, ir nostiprinājusies mana pārliecība – komandas darbs izglītības jomā ir veiksmes priekšnosacījums, jo tas ir kopīgs domāšanas un rīcības process, kur katrs dalībnieks jūt atbildību par kopējo rezultātu. Līderība nav tikai amats, bet attieksme. Un mēs katrs – skolotājs, atbalsta speciālists, vecāks – kādā brīdī varam kļūt par līderi, kad rīkojamies komandas labā.
Diskusijā kopīgi nonācām pie secinājuma: stipras komandas neveidojas nejauši. Lai tās izaugtu, ir jāiegulda laiks, uzmanība un darbs. Komandas darbs – tā ir apzināta izvēle, nevis pašplūsma.
Neviens izglītības mērķis – ne kvalitatīva mācīšanās, ne skolēnu attīstība, ne droša vide – nav sasniedzams vienatnē. Tos īsteno komanda, kas prot sadarboties, uzticēties un mācīties kopā.
Mūsdienu skola ir dzīvs, dinamisks organisms, kur viss ir saistīts – vadības lēmumi, skolotāju darbs, atbalsta personāla iesaiste un skolēnu pieredze. Ja kāda daļa nestrādā kopā ar pārējām, rezultāts nebūs pilnvērtīgs. Tieši tāpēc komandas darba kultūra ir viens no izglītības iestādes veiksmes stūrakmeņiem.
Un te es vēlreiz gribu uzsvērt: līderi skolā nav tikai direktori vai metodisko komisiju vadītāji. Par līderi kļūst ikviens, kurš iedvesmo citus, uzņemas iniciatīvu un palīdz komandai virzīties uz mērķi. Skolā darbojas desmitiem mazu un lielu komandu, piemēram: visi skolotāji, kas māca vienas klases skolēnus; pedagogi, kas māca viena vecumposma bērnus; atbalsta speciālists, skolotājs un bērns; skolotājs, bērns un vecāki u.c. Katrs no mums ir daļa no vairākām komandām, un ir vērts pajautāt sev: kāds ir mans ieguldījums un mana atbildība šajās komandās?
Diskutējot par komandas darbu, balstījāmies uz amerikāņu vadības eksperta Patrika Lencionī darbā “Piecas komandas disfunkcijas” piedāvātajiem veselīgas komandas pamatprincipiem.
Uzticēšanās – pamats visam
Veselīga komanda sākas ar uzticēšanos. Tā nozīmē drosmi būt īstam – atzīt kļūdas, pateikt “es nezinu” un palūgt palīdzību. Šī atklātība rada vidi, kur katrs jūtas cienīts un sadzirdēts.
No savas pieredzes varu teikt – skolās, kur skolotāji droši dalās ar to, kas izdevies un kas ne tik ļoti, aug profesionāla un emocionāla uzticēšanās. Aicinu padomāt, vai savā komandā Tu vari pateikt kolēģim – “man šī stunda neizdevās, ko tu ieteiktu?” Ja atbilde ir “jā”, tad Tava komanda jau ir uz pareizā ceļa.
Diskusijas dalībnieki vēl un vēlreiz apliecināja – uzticēšanās neveidojas pati, tā jāstiprina. Neformāli pasākumi, kopīgas svētku svinības, kultūras pasākumu apmeklējumi vai pat vienkārša kopīga tējas pauze – tas viss stiprina cilvēcisko saikni. Protams, kādam ir jābūt pirmajam, kurš parāda savu ievainojamību. Vislabāk, ja tas ir līderis.
Veselīgi strīdi – izaugsmes dzinulis
No strīdiem nav jābaidās – tie nozīmē, ka cilvēkiem rūp. Veselīgi strīdi ir cieņpilna un drosmīga saruna, kurā meklē risinājumus, nevis vainīgos.
Izglītības vidē tie var būt par visdažādakajiem jautājumiem, piemēram, par mācību metodēm, vērtēšanu vai sadarbību ar vecākiem. Ja saruna notiek ar cieņu, tā bagātina domāšanu un atver jaunas iespējas. Aicinu atcerēties: kad kolēģim ir iespēja paust savu viedokli, arī atbildība par kopīgo lēmumu kļūst personiska. Godīga viedokļu apmaiņa palīdz pieņemt kvalitatīvākus lēmumus un novērš neizrunātas spriedzes.
Ja komandā ir daudz cilvēku, pie vienota lēmuma var nonākt, strādājot grupās vai veicot aptaujas, – galvenais, lai katra balss tiek sadzirdēta.
Apņemšanās – skaidrība un vienots virziens
Kad viedokļi ir izteikti, ir laiks pieņemt kopīgu lēmumu un tam uzticēties. Pat ja sākumā ne visi domāja vienādi, apņemšanās nozīmē, ka mēs virzāmies kopā.
Izglītības iestādes komandai tas var būt, piemēram, vienots redzējums par gada prioritātēm, vērtēšanas principiem vai atbalsta pasākumiem skolēniem. Skaidra apņemšanās iedod enerģiju un virzību – mēs zinām, ko darām un kāpēc.
Atbildība – cieņa darbībā
Atbildība komandā nav par kontroli, bet par rūpēm. Tā nozīmē cieņu pret kolēģi un kopīgo mērķi. Izglītības ikdienā tas var būt vienkāršs jautājums: “Mēs vienojāmies līdz mēneša beigām sagatavot materiālus – kā tev veicas?” Šāds jautājums nav pārmetums – tā ir ieinteresētība un atbalsts.
Paneļdiskusijā kolēģi ieteica lielisku praksi – izvietot komandas pulcēšanās vietās īsus uzmundrinošus atgādinājumus par kopīgiem mērķiem un sadarbības principiem. Tie palīdz saglabāt fokusu un vienotību arī ikdienas steigā.
Rezultāti – kopīgas uzvaras
Visi diskusijas dalībnieki atzina – tieši mērķis ir tas, kas saliedē komandu. Ja mērķis ir skaidrs un ir vienošanās par ceļu uz to, tad katra ieguldījums iegūst jēgu un nozīmi.
Kad komandā valda uzticēšanās, atklātība un atbildība, rezultāti kļūst redzami. Skolā tas nozīmē labāku gaisotni, stiprāku sadarbību un lielāku motivāciju. Un visvērtīgākais – bērni to redz. Viņi izjūt, kā mēs sadarbojamies, kā cienām citus un kā rīkojamies kopīga labuma vārdā.
Mēs, skolotāji, esam komanda, kas ne tikai māca bērnus, bet rada piemēru, kā augt kopā. Un tas, manuprāt, ir pats skaistākais komandas darba rezultāts.
Rakstu sagatavoja Edīte Kanaviņa, ONIP metodiķe skolvadībā