No skaņas un burta līdz tekstpratībai

Pēdējos gados tekstpratība bieži tiek aktualizēta kā pamatprasme, kas veido pamatu veiksmīgai visu jomu mācību priekšmetu satura apguvei. Kas tad īsti ir tekstpratība? 

Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīcā tekstpratība definēta kā „Uz zināšanu pamata pilnveidota prasme, kas sekmē uztvert tekstu, izprast tā saturu, to interpretēt un iegūto informāciju izmantot savu tekstu radīšanā, piešķirot iegūtajai nozīmei jaunu jēgu. Tekstpratības attīstības priekšnosacījums ir prasme apzināti klausīties un lasīt, izprotot lasīšanas mērķi. Svarīgi, lai tekstpratības apguves procesā izglītības guvējs darbotos ar dažāda veida tekstiem – mutvārdu un rakstveida, digitāliem un multimodāliem –, kā arī vingrinātos vienlaikus iegūt informāciju no vairākiem tematiski saistītiem tekstiem.” Tātad tekstpratība ne tikai nodrošina piekļuvi informācijai un iespēju iegūt zināšanas, bet arī prasmes analizēt, kritiski izvērtēt saturu, interpretēt. Tekstpratība nozīmē arī prasmi  veidot daudzveidīgus gan mutvārdu, gan rakstveida tekstus, tādējādi nodrošinot komunikācijas spējas, kas ir būtiskas, lai iekļautos sabiedrībā.

Kā skolēns kļūst par pieaugušo, kuram piemīt laba tekstpratība? Jau no dzimšanas bērns mācās saklausīt mutvārdu runu, saprast vārdu, teikumu un teksta nozīmi, secināt, pielietot utt. Bērns uztver daudzveidīgo tekstu pasauli – visapkārt ir gan rakstītais un runātais teksts, gan audio, video un cita veida saturs. Nākamais solis ir lasīšanas un rakstīšana tehnikas apguve, lasīšanas raituma un lasīšanas ar izpratni pilnveidošana. Lasīšanu ar izpratni ietekmē vārdu krājums un valodas prasmes. „Tekstpratību ietekmē trīs savstarpēji saistīti procesi: tekstuālais iedevums, tekstuālā apstrāde un tekstuālais atdevums.” (Nacionālā enciklopēdija) Ne tikai latviešu valodas, bet arī citu mācību priekšmetu stundās skolēniem jāmācās mērķtiecīgi lasīt, klausīties, vērot daudzveidīgus un dažādas sarežģītības tekstus (tekstuālais iedevums), apstrādāt tos – noteikt tematu, galveno domu, meklēt tieši un netieši saskatāmu informāciju, izprast padziļināti, salīdzināt, novērtēt, interpretēt. Iegūto informāciju skolēns mācās izmantot un iesaistīt jaunu daudzveidīgu gan mutvārdu, gan rakstveida tekstu veidošanā (tekstuālais atdevums).

Starptautiskā lasītprasmes novērtēšanas pētījuma PIRLS 2021 pirmie rezultāti  rāda, ka „Kopš 2016. gada Latvijas skolēnu sasniegumi lasītprasmē ir ievērojami pazeminājušies. 2021. gadā noticis sasniegumu samazinājums visās skolēnu grupās. [..] Pieaudzis skolēnu īpatsvars ļoti zemu sasniegumu zonā. 6% Latvijas skolēnu 2021. gadā nesasniedza PIRLS pētījumā definēto zemāko lasītprasmes līmeni. Tik liels šādu skolēnu īpatsvars 4.–5. klasē Latvijā līdz šim nav ticis konstatēts.” Lai sniegtu atbalstu skolēniem ar lasīšanas grūtībām, ESF projektā „Skola-kopienā” 1.–3. klašu skolēniem paredzēts atbalsts gan mācību stundu laikā (visos mācību priekšmetos), gan arī regulārās grupu vai individuālās nodarbības lasītprasmes veicināšanai divas reizes nedēļā. Šajā projektā iesaistījušās visas Ogres novada skolas. Lasītprasmes veicināšanas atbalsta nodarbībās iesaistītajiem bērniem nepieciešams veikt diagnostiku – pārbaudīt visus lasītprasmi raksturojošos rādītājus, t.i., spēju nošķirt skaņas, spēju saistīt skaņu ar burtu un lasīt vārdus, lasīšanas raitumu, vārdu krājumu un lasītā izpratni. Lai sagatavotu pedagogus diagnostikas veikšanai un nodarbībām lasītprasmes veicināšanai, septembrī un oktobrī skolotāji no 14 novada skolām tikās profesionālās pilnveides kursu „No burta līdz teksta izpratnei: lasītprasmes attīstība un atbalsts skolēnam” nodarbībās Jaunogres pamatskolā.