Labs komandas darbs ir svarīgs gan tādēļ, ka tas palīdz mums labāk sasniegt un atbalstīt bērnus un jauniešus izglītības iestādēs, gan arī tādēļ, ka darbs šādās komandās dod prieku un gandarījumu darītājiem. Kas raksturīgs labam komandas darbam?
Laba komandas darba sekmēšanai šogad pievērsīsim īpašu uzmanību. Tāds bija būtisks mērķis arī Vasaras skolai atbalsta komandām, ko augusta vidū rīkojām Jumpravas pamatskolā. Laba komanddarba piemērus aicināsim atpazīt un ieraudzīt arī nākamajos trijos gados, piešķirot jaunu pašvaldības balvu tām izglītības iestāžu pedagogu komandām, kuras demonstrē laba komanddarba iezīmes.
Vasaras skolā par laba komandas darba principiem mūs rosināja aizdomāties Sense of Team vadītājs Valdis Vanags, piedāvājot Patrika Lencioni Piecu komandas disfunkciju modeli. Patriks Lencioni sarakstījis grāmatu ar tādu pašu nosaukumu “Piecas komandas disfunkcijas” (Patrick Lencioni “Five Disfunctions of a Team”). Šis ir praktisks modelis, kas lieliski parāda piecas savstarpēji saistītas likumsakarības komandā, kas traucē (un, ja pie tām strādājam un ņemam vērā, palīdz) sasniegt labus rezultātus un iesaistīt komandas dalībniekus ilgtermiņā.
Patriks Lencioni novērojis tipiskas grūtības, kas sastopamas komandās un traucē to produktīvu darbu. Turklāt šīs grūtības ir savstarpēji saistītas. Nerisinot kādu no tām, pastāv risks, ka produktīvs komandas darbs būs traucēts. Šis modelis ir ļoti noderīgs, jo piedāvā konkrētus, praktiskus soļus, ko varam darīt. Viņa identificētās biežāk sastopamās grūtības ir: vāja iesaiste un uzticēšanās; netiek risināti neērtie un sāpīgie jautājumi; lēmumu pieņemšanas kultūra neveicina to izpildi; kolēģi neprasa atbildību viens no otra, un nav skaidrības par komandas kopējo mērķi un ikdienas prioritātēm. Detalizētāk par Patrika Lencioni modeli lasi šeit.
Ņemot par pamatu Patrika Lencioni piecu komandas disfunkciju modeli, varam, savukārt, raksturot labu komanddarbu – ko ir svarīgi panākt, kā mērķtiecīgi pretdarboties Lencioni identificētajām disfunkcijām, kas pārāk bieži sastopamas visa veida komandās. To veido:
- Savstarpēja uzticēšanās. Kad komandas locekļi ir patiesi atklāti un godīgi viens pret otru, tiek radīta droša vide, kas balstās uz savstarpēju uzticēšanos.
- Iesaistīšanās ideju konfliktā. Kad pastāv uzticēšanās, komanda spēj piedalīties atklātās un konstruktīvās ideju diskusijās.
- Apņemšanās īstenot kopīgi pieņemtos lēmumus. Ja komandas locekļi var paust viedokļus un diskutēt, viņi jūtas sadzirdēti un cienīti, un apņemas ievērot pieņemtos lēmumus.
- Atbildības prasīšana vienam no otra. Kad visi ir vienojušies par skaidru rīcības plānu, visi ir atbildīgi par rezultātiem.
- Orientācija uz kopēju rezultātu. Koncentrēšanās uz kopīgu rezultātu sasniegšanu.
Tādēļ, veidojot un attīstot komandas izglītības iestādēs, aicinām domāt par sekojošiem jautājumiem:
- Vai un kā komandas dalībnieki veido savstarpējas uzticēšanās attiecības, daloties ar savām grūtībām un neveiksmēm un lūdzot palīdzību, kad tas nepieciešams?
- Vai un kā komandas dalībnieki apzina un piedāvā dažādus viedokļus, tos atklāti vētī un par tiem diskutē, lai tiktu pie iespējami labākā risinājuma mērķu sasniegšanai?
- Vai un kā komandas dalībnieki vienojas par risinājumiem un uzņemas to īstenošanu?
- Vai un kā komandas dalībnieki prasa atbildību viens no otra par uzvedību un darbu izpildi?
- Vai un kā komandas ikdienas darbs balstās uz izpratni par kopējo rezultātu? Vai komandas darbs ir virzīts uz pozitīvu un vērtīgas mācību pieredzes un sasniegumiem katram bērnam un jaunietim nodrošināšanu?
Izglītības kontekstā ar efektīvu komandas darbu saistīts jēdziens ir izaugsmes optimisms jeb skolotāju un visa skolas personāla kopēja apziņa par to, ka viņi ar savu rīcību var ietekmēt skolēnu sniegumu. Šāda apziņa veidojas praksē konkrētās skolas kontekstā. Tās pamatā ir savstarpēja uzticēšanās, pieprasījums pēc sasniegumiem un kolektīvā efektivitāte. Vairāk par izaugsmes optimismu var lasīt šeit.
Patrika Lencioni modelis var kalpot kā praktisks rīks izglītības iestāžu komandu attīstībai ceļā uz izaugsmes optimismu. Tas rosina atklāt konkrētas rīcības, kas sekmē vai traucē veidoties uzticēšanās attiecībām komandā, akcentē virzības uz kopēju mērķi – ikviena bērna izaugsmi – nozīmīgumu komandas saliedētā darbībā un piedāvā praktiskus soļus produktīvai rīcībai (izmantojot produktīvu konfliktu, lai pieņemtu labākus lēmumus; skaidri vienojoties par darāmo un apņemoties to paveikt; prasot atbildību vienam no otra), kuras rezultāts ir kolektīvā efektivitāte – sajūta, ka tieši mēs strādājot kopā patiešām varam nonākt pie vēlamā rezultāta.
Zane Oliņa, PhD, ONIP Profesionālā atbalsta nodaļas vadītāja
Izmantotie un ieteicamie avoti:
R.Rubenis. 5 komandu disfukcijas. Pieejams: https://smarthr.lv/5-komandu-disfunkcijas
Valda Vanaga, Sense of Team vadītāja, darbnīca Ogres novada Vasaras skolā atbalsta komandām Jumpravā, 13.08.2025. Vairāk: https://senseofteam.lv/
Daniēla Godiņa video prezentācija par Patrika Lencioni grāmatu: https://viedtelevizija.lv/skaties/lv-komandu-disfunkcijas
Autora – Patrika Lencioni tīmekļvietne: https://www.tablegroup.com/topics-and-resources/teamwork-5-dysfunctions/#5dbook
Lenčoni Patrick. Piecas komandas disfunkcijas. Biznesa romāns. Pieejams grāmatas tulkojums krievu valodā, piemēram, šeit: https://kniga.lv/lv/shop/pjat-porokov-komandy
Solvita Lazdiņa, Evi Daga-Krūmiņa. 5. nodaļa. Izaugsmes optimisms skolas kopienas un skolēnu snieguma izzināšanai un skaidrošanai. Namsone, Dace (zin. red.). Datu zinātība skolai. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2023. 200 lpp. Pieejams: https://www.siic.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/projekti/siic/dzs.23.05_lazdina_daga-krumina.pdf