Kā vērtēšanas prakses mūsu skolā palīdz skolēniem labāk mācīties un skolotājiem mācīt?

 1.attēls. Formatīvā vērtēšana kā sistēma

Veidots pēc: Wiliam, D., & Thompson, M. (2007). Integrating assessment with instruction: what will it take to make it work? In C. A. Dwyer (Ed.), The future of assessment: shaping teaching and learning(pp. 53-82). Mahwah, NJ: Lawrence Erlbaum Associates.

Detalizētāk par katru no formatīvās vērtēšanas stratēģijām. (Kopsavilkuma izveidē izmantota VISC (2020.) Rokasgrāmata: Metodiskie paņēmieni skolēnu sociāli emocionālo prasmju novērtēšanai skolā, 90.-92.lpp. Pieejams: https://registri.visc.gov.lv/vispizglitiba/saturs/dokumenti/metmat/rokasgramata_met_pan_sem.pdf)

• Skaidro sasniedzamos rezultātus un snieguma vērtēšanas kritērijus! 

 Kad skolēni paši izvirza savus mācīšanās mērķus un saprot, kā tas, ko viņi mācījušies, ir pielietojams reālās situācijās, viņu motivācija un atbildība par mācīšanos pieaug. Skolēnu pašu iesaiste motivē viņus censties

sasniegt to, ko viņi paši no sevis sagaida. Daži paņēmieni:

• stundas sākumā apspriediet galvenos sasniedzamos rezultātus;
• pārskatiet prakses un skolēnu darba piemērus no iepriekšējiem gadiem (labas, vidējas un neveiksmīgas darbības piemēri); 
• iedrošiniet skolēnus pārdomāt viņu stiprās un vājās puses, izvirzīt personīgos mācību mērķus, dalīties savās cerībās un vajadzībās;
• izskaidrojiet gaidāmo testu un uzdevumu novērtēšanas kritērijus.

• Iegūsti pierādījumus par skolēnu mācīšanos un izaugsmi! 

Skolotājiem ir svarīgi apkopot pietiekami daudz pierādījumu par to, ko skolēni spēj izdarīt, lai varētu izlemt, ko darīt tālāk. Svarīgi, ka skolēni ir iesaistīti dialogā un jūtas droši atbildēt uz skolotāja jautājumiem un lūgt paskaidrojumus, ja kaut kas nav skaidrs. Izmantojot gan formālus (piemēram, plānveida formatīvos pārbaudes darbus), gan neformālus (klases diskusija, skolēnu novērojumi darbībā) vērtēšanas paņēmienus, centieties atklāt arī zināšanu robus vai nepareizus priekšstatus un tālāk izmantot iegūto informāciju turpmākās mācīšanas plānošanai. Daži paņēmieni:

• uzdodiet būtiskus, iepriekš plānotus jautājumus par tematu; dodiet skolēniem laiku pārdomāt, apspriesties un sagatavot atbildes;
• piedāvājiet skolēniem iespējas pielietot jaunās zināšanas un prasmes, izmantojot interaktīvus, praktiskus uzdevumus, aktivitātes, diskusijas, lai jums un viņiem ir iespēja pārliecināties par to, ko viņi ir vai nav sapratuši;
• lūdziet skolēnus prezentēt savu darbu un pastātīt par to;
• mācību procesa laikā izmantojiet neformālos vērtēšanas paņēmienus, lai procesa laikā uzraudzītu, kā skolēni mācās (piemēram, izmantojot individuālās mini tāfelītes, atbilžu kartiņas, novērtēšanu ar īkšķiem u.tml.) Vairāk piemēru meklējiet šeit.

• Sniedz atgriezenisko saiti, kas sekmē mācīšanos!

Visbiežāk vērtēšanas procesā skolēniem ieliek atzīmi, skaitli vai kādu simbolu. Šāda veida vērtēšana

sniedz nepietiekamu informāciju par skolēna izaugsmi pēc būtības un var pat izraisīt trauksmi un bailes. Konkrēti skolotāja komentāri par to, kā panākt uzlabojumus, ļauj skolēniem apzināti virzīties uz priekšu savā mācīšanās procesā. Sniedzot atgriezenisko saiti:

• koncentrējieties uz mācīšanos un uzvedību, nevis pašu skolēnu;
• pievērsiet uzmanību tam, ko skolēns ir sasniedzis un kas vēl ir nepieciešams turpmākajam darbam;
• sniedziet informāciju tā, lai skolēns saprastu, kā viņam/viņai reaģēt;
• sniedziet komentārus saistībā ar sasniedzamajiem rezultātiem, kas skolēniem ir skaidri un zināmi. 

Vairāk par efektīvu atgriezenisko saiti var lasīt šeit. 

• Aktivizē skolēnus kā savstarpējas mācīšanās resursus! 

Lai arī reizēm var mākt šaubas par to, vai skolēnu savstarpējā mācīšanās un atgriezeniskā saite, ko viņi sniedz viens otram, ir pietiekami kvalitatīva, šo stratēģiju ir vērts izmantot. Mācīšanās sadarbojoties dod nozīmīgus ieguvumus, jo skolēni vienaudžus uztver kā vienlīdzīgus sev, tādēļ viņi jūtas ērtāk uzdot jautājumus un lūgt paskaidrojumus. Vienaudžu pārstāsts var būt saprotamāks. Tomēr, ja skolotājs izmanto savstarpēju mācīšanos, viņš tik un tā ir atbildīgs par skolēnu savstarpēji sniegtā atbalsta kvalitāti. Lai to nodrošinātu, skolotājiem nepārtraukti jāpārrauga, ko skolēni cits citam saka. Daži paņēmieni: 

• uzdodiet skolēniem uzdevumus pāros, lai veicinātu sadarbību;
• piešķiriet katram skolēnam “mācību draugu” un uzdodiet tiem konkrētus uzdevumus, lai mudinātu skolēnus mācīties kopā (piemēram, katram draugam izsniedziet jautājumu kopumu (“sagatavošanās kontrolsaraksts”), kuru izmantojot, viņam jāpārbauda sava mācību drauga izpildītie darbi pirms to nodošanas skolotājam);
• lūdziet skolēnus reaģēt uz un komentēt pārējo skolēnu darbus, izteikt konstruktīvus komentārus. Pārrunājiet un vingrinieties sniegt kvalitatīvu atgriezenisko saiti.

• Veicini skolēnu atbildību par savu mācīšanos! 

Skolotājs var tikai nodrošināt “ārējos apstākļus”, lai mācīšanās varētu notikt. Kad skolēnam skaidrs, kas viņam jāiemācās un viņš saņem atgriezenisko saiti par paveikto pret kritērijiem, viņam ir iespēja sekot līdzi savam mācīšanās procesam un uzņemties atbildību par savu izaugsmi. Daži paņēmieni:

• aiciniet skolēnus regulāri novērtēt viņu mācību pieredzi un progresu;
• iedrošiniet skolēnus izvirzīt personīgos mācību mērķus un sekot progresam, izmantojot mācīšanās dienasgrāmatu;
• stundās veltiet laiku pārdomām un pašnovērtējumam;
• mudiniet skolēnus vākt pierādījumus viņu mācību pieredzēm un panākumiem (piemēram, skolēnu portfolio kolekcionēšana, dienasgrāmatu/piezīmju rakstīšana).

Lai padarītu formatīvo vērtēšanu vēl efektīvāku, ir vērts paraudzīties uz to no skolēna perspektīvas – kā viņš saprot, kas viņam jāiemācās un kas viņam jādara, lai uzlabotu sniegumu. 2. attēlā redzama formatīvās vērtēšanas stratēģiju izmantošana sociālo zinību temata apguvē.