Ikdienā skolotāja Signe Jana Rubīna strādā Ķeguma vidusskolā kā vēstures un sociālo zinību skolotāja kopš 2019. gada, darba pieredze skolā ir 24 gadi. Trešo gadu vada skolotāju mācīšanās grupu par mācīšanas procesa pilnveidi- sākotnēji par sasniedzamā rezultāta izvirzīšanu, formulēšanu un sasniegšanu, kompetenču pieejas kontekstā, veidoja materiālus skolotāju darba grupām – prezentācijas, izdales materiālus un atgādnes. 2023./2024. mācību gadā kā viena no skolas prioritātēm tika izvirzīta pārbaudes darbu izveide atbilstoši snieguma līmeņiem, skolotāju mācīšanās grupa gada garumā mācījās, dalījās pieredzē tieši par pārbaudes darbu veidošanu, sākot ar plānošanas posmu (skolēniem un vecākiem pieejama skolas kopīga pārbaudes darbu tēmu un sasniedzamo rezultātu plāna izveidošanu), formatīvo darbu izveidi un to nozīmes apzināšanos, uzdevumu pielāgošanu katram apguves līmenim (veidojot vienotu algoritmu dažādu līmeņu uzdevumu iekļaušanai pārbaudes darbos), vienotas izpratnes par uzdevumu veidiem, rīcībvārdiem, uzdevumu dziļuma līmeņiem veidošanas. Tālāk sekos skolotājas Signes Janas Rubīnas neliels paraugs soļiem kvalitatīvu pārbaudes darbu veidošanai, ko var izmantot jebkura priekšmeta skolotājs.
Rīcības vārdi dažādiem uzdevumu līmeņiem
Veidojot summatīvo pārbaudes darbu, iekļauju visu līmeņu uzdevumus, lai tie atbilstu proporcijām 40% uzdevumu – sācis apgūt, 46% uzdevumu – turpina apgūt/apguvis un 14% uzdevumu – apguvis padziļināti. 1. attēlā esmu sagrupējusi rīcības vārdus, ko iekļaut uzdevumu nosacījumos, lai vieglāk veidot pārbaudes darbu.
1. attēls. Rīcības vārdi dažāda līmeņa uzdevumu izvēlei mācību procesā un vērtēšanas darbos
Pārbaudes darbā, tāpat kā ikdienas darbā, katram skolēnam jābūt iespējai parādīt savas zināšanas un prasmes, tādēļ ļoti būtiski ir veidot darbu tā, lai skolēns var veikt savām spējām atbilstošus uzdevumus, zina un izprot rīcības vārdus un sasniedzamos rezultātus.
Summatīvais darbs pārsvarā tiek veidots ar maksimālo punktu skaitu 35–40 punkti. Darbi tiek veidoti tā, lai 1. līmeņa uzdevumos var iegūt no 14 līdz 16 punktiem, 2. līmeņa uzdevumos no 16 līdz 18 punktiem un 3. līmeņa uzdevumos no 5 līdz 6 punktiem; punktu skaits, protams, tiek pielāgots atbilstoši tēmai.
- 1. līmenim tiek izmantoti uzdevumi, kuros jāsarindo notikumi secīgi, jāsavieno jēdzieni ar skaidrojumu, patiess/nepatiess uzdevumi, jāiekrāso pareizā atbilde, jānosvītro liekais. Skatīt 2. attēlu.
2. attēls. 1.līmeņa uzdevumu piemēri.
- 2. līmenī skolēni skaidro cēloņu seku sakarības, skaidro jēdzienus, analizē vēstures avotus, min piemērus, pielieto jēdzienus, saskata kopīgo, atšķirīgo. Skatīt 3.attēlu.
3. attēls. 2.līmeņa uzdevumu piemērs.
- Visbiežāk noslēdzošie uzdevumi tiek veidoti kā kompleksie uzdevumi, kur izmantojam gan otrā, gan trešā līmeņa rīcībvārdus. Skatīt 4.attēlu.
4. attēls. Kompleksā uzdevuma piemērs.
Kompleksā uzdevuma piemērs
Veidot ekskursiju maršrutu un stāstījumu par Latvijas vēstures notikumiem ārvalstu skolēnu grupai, attiecīgi ņemot konkrētu tematu vai laika posmu. Šajā uzdevumā viegli veidot starppriekšmetu saikni, papildinot ar jautājumiem par ģeogrāfiju vai sociālajām zinībām, liekot aprēķināt ceļa izmaksas.
Piemērs. Izveido ekskursijas maršrutu un stāstījumu apmaiņas skolēniem no Francijas! Maršrutā iekļauj apskates objektus, stāstījumu un savelc kopsakarības ar tā laika notikumiem Francijā! Tēma – Latvijas teritorija 18. gs.
Atrodi informācijas avotos un nosauc apskates objektus! | Mini, ar kādiem vēstures notikumiem, personībām tie saistīti! | Izvērtē šo notikumu nozīmi Latvijas vēsturē, skaidro to saviem vārdiem! | Izvērtē vēsturisko kontekstu un saskati kopsakarības ar notikumiem Eiropā! |
Uzdevumus var pielāgot sarežģītākam līmenim, mainot rīcības vārdus uzdevumu nosacījumos un padarot uzdevuma līmeni dziļāku.
- Vēstures notikumi (vēstures notikumu hronoloģija sākot ar vienkāršāko uzdevumu līdz sarežģītākam un komplicētākam):
2. Vēstures jēdzieni:
Formatīvā vērtēšana. Ikdienas darbā labi darbojas metode, kad skolēni paši izvēlas sarežģītības līmeni un izmantojamo informācijas avotu. Tā pielāgo temata apguvi bērniem ar mācīšanās grūtībām, talantīgajiem bērniem. Katrs skolēns izvēlas savu uzdevumu (A, B vai C).
Piemērs. Izvēlies vienu no uzdevumu veidiem, izmanto dotos informācijas avotus un veic uzdevumus! Veikumu prezentē klasei!
A – izmanto tēmas konspektu (piem., uzdevumi.lv teoriju). Atbildi uz jautājumiem: Kad izveidojās Livonija? Kādas mūsdienu valstis tajā ietilpa? Nosauc Livonijas zemes! | B – izmanto mācību grāmatas. Kad un kā izveidojās Livonija? Veido shēmu, kā tika pārvaldītas Livonijas zemes! Izraksti un skaidro ar pārvaldi saistītos jēdzienus! | C – izmanto vēstures avotus. Veido pārskatu, par Livonijas pārvaldi! Nosaki nesaskaņu cēloņus starp Rīgas arhibīskapu un Ordeņa mestru! Atrodi Livonijas pārvaldes un uzbūves vājās vietas un prognozē, kādas tālejošas sekas tās varētu izraisīt! |
Temata apguves lapas skolēnu pašvērtējumam
Gatavojoties summatīvajam pārbaudes darbam, pirms temata apguves dodu skolēniem temata apguves lapas. Tajās viņi ieraksta, kā apguvuši katras stundas tematu, pirms pārbaudes darba pārrunājam, kas palika neskaidrs utt. Nākot uz konsultāciju, skolēns ņem līdzi (vai es redzu GoogleClassroom) izpildīto temata apguves lapu, un varam jēgpilni gatavoties pārbaudes darbam. Skatīt piemēru 5. attēlā.
5.attēls. Temata apguves lapas piemērs skolēnu pašvērtējumam
Paņēmieni atgriezeniskā saites sniegšanai un saņemšanai
- Skolēniem izdala snieguma līmeņu aprakstus un visiem vienādus 3 darbu piemērus (veiksmīgus un ne tik veiksmīgus darbus) – pārspriedumus, argumentētās esejas utt. Sākotnēji skolēni darbus labo individuāli, liekot punktus atbilstoši kritērijiem, tad salīdzina un pārrunā grupās, pēc tam klasē kopā. Skolēni kopīgi meklē kļūdas, pamato, kādēļ likts konkrēts punktu skaits, raksta ieteikumus, ko darba autoram vajadzētu ņemt vērā.
- Stundas beigās uzraksta īsu ziņu par stundā apgūto kādam cilvēkam, piem., ģimenes loceklim, ievērojamam cilvēkam utt. Piemērs. Sveiks! Man tikko bija vēstures stunda, tajā es uzzināju………….., man patika……………….., man izdevās……………….., bet man vēl nav līdz galam saprotams………
- Pārbaudes darba rezultātu izvērtējums.
Pirms darba plānoju iegūt (norāda vērtējumu vai %) –
Man izdevās iegūt –
Kādas manas darbības palīdzēja uzlabot sniegumu vai kādas manas darbības traucēja iegūt…….
Ja es vēlreiz gatavotos vai rakstītu šo darbu, ko es darītu citādāk? Kāpēc?
Kādu mācīšanās stratēģiju es izmantošu turpmāk?
Noslēgumā citāts no Signes teiktā: “Ne jau visiem vajag nošaut augstu lidojošo balodi”. Veidosim pārbaudes darbu, balstoties uz stundās izvirzītajiem sasniedzamajiem rezultātiem, tā, lai katrs skolēns varētu nopelnīt savām spējām atbilstošo vērtējumu un darbā justos droši!
Apkopoja Dace Zemīte, ONIP sociālās un pilsoniskās jomas metodiķe