1918. gadā, nodibinot Latvijas valsti, tika veidota izglītības sistēma un tika garantētas tiesības iegūt izglītību latviešu valodā.
1919. gadā tika pieņemts likums “Par Latvijas izglītības iestādēm” un “Par Latvijas mazākumtautību skolām”, kas bērniem vecumā no astoņiem līdz četrpadsmit gadiem (un pirmsskolas vecumā no septiņiem gadiem) noteica bezmaksas obligāto pamatizglītību.
Pēc Otrā pasaules kara izglītības sistēma Latvijā tika standartizēta atbilstoši padomju sistēmai. Tā sastāvēja no skolām, kas piedāvā vispārējās izglītības programmas pamatskolas un vidusskolas līmenī, un plaša izglītības iestāžu tīkla, kas piedāvāja vidējo profesionālo izglītību.
Pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 1991. gadā izglītības politikas attīstībā izdalāmas vairākas fāzes. 90. gadu sākumu raksturo vairāki aktuāli politiski motivēti lēmumi, kuri izrietēja no valsts kopējās ideoloģijas maiņas ‒ atteikšanās no centralizācijas, skolu uzturēšanas funkciju deleģējums pašvaldībām, skolu autonomijas stiprināšana, izvēles priekšmetu principa ieviešana vidusskolās, kā arī to apguves divu līmeņu noteikšana. Vienas no pirmajām pārmaiņām skāra mācību saturu sociālo zinātņu priekšmetos. Tika radikāli mainīts vēstures saturs, atmetot padomju ideoloģiju, kā arī ieviesti jauni mācību priekšmeti – civilzinības un biznesa ekonomiskie pamati ‒, lai izglītotu skolēnus kā neatkarīgas Latvijas valsts pilsoņus dzīvei demokrātiskā sabiedrībā un tirgus ekonomikā.
Izglītības vēsture Ogres novadā ir krietni ilgāka nekā tagadējo skolu vēsture
1765
Jau 75 gadus Taurupē skolas zvans skan barona Tranzē muižā, bet izglītības vēsture ir krietni ilgāka nekā tagadējās skolas vēsture. Pirmās ziņas par bērnu apmācību mājās atrodamas jau 18. gadsimta beigās. Tā 1765. gadā Madlienas – Meņģeles draudzē, kurā atradās arī tagadējā Taurupes pagasta teritorija, tika ierīkotas ciema skolas, kuras atradās zemnieku mājās. Bērnus mācīja vai nu saimnieks vai speciāli nozīmēts skolotājs –katehīts.
1849
Dibināšanas gadā - 1849. gadā Lindes - Birzgales muižas pārvaldnieks Pauls Karls Jorgens fon Hāns nodibina Lindes - Birzgales muižas skolu zemnieku bērniem. Jau 1852. gadā barons nodeva visu moderniecības māju tikai skolas vajadzībām, pārbūvēja un paplašināja to, uzceļot otro stāvu un pagrabtelpās izbūvējot skolēnu guļamtelpas. Zem gultiņām skolēni turēja uz nedēļu līdzi paņemtās pārtikas lādītes. Sakārtoto skolu nosauc par Lindes - Birzgales 1.pakāpes pamatskolu.
1864
Ikšķiles novada skolu vēsture ir sena. Ikšķiles skolas pirmsākumi meklējami 1864.gadā, kad Elkšņu kroga ēkā ierīkoja pagasta skolu. Pēc aptuveni simt gadiem 1966. gadā saulainā rudens dienā Elkšņu skolas kolektīvs pārcēlās uz pašu pilsētas centru. Tur astoņgadīgās skolas telpās divās maiņās mācījās gan latviešu,gan krievu bērni.
1870
Lēdmanes pagastskola sākta celt 1870. gadā, iesvētīta 1873. gadā. 1976. gada oktobrī Jurģi tagadējai skolai. Tā nu tās abas – vecā un jaunā – tagad stāv blakus; Laika gaitā mainījušies skolas nosaukumi, bet tā vienmēr devusi pamatizglītību.
1919
Par Ogres 1. vidusskolas pirmsākumu var uzskatīt 1919. gadu, kad septembrī Ikšķiles pagasta valde nolēma atvērt skolu Ogres apdzīvotās vietas bērniem. 3. decembrī pārziņa Dāvida Salmiņa vadībā Ogres muižas pasta stacijas ēkā mācības uzsāka 79 Ogresgrīvas pirmās pakāpes pamatskolas skolnieki. 1928. gadā Ogrei piešķīra pilsētas tiesības, pilsētas valde nopirka bijušā “Pudāna” viesnīcas un restorāna ēku Brīvības ielā 11 un pārbūvēja to skolas vajadzībām. Jaunā skolas ēka Bērzu alejā 7 (tagad Zinību ielā 3) tika nodota ekspluatācijā 1960.gada 1.martā