Veidojot skolu ciešākai skolēnu kopienai. Ņujorkas Centra skolas pieredze

Marta sākumā Zane Oliņa, iepazīstot skolu un izglītības pārvalžu pieredzi, viesojās Ņujorkas pamatskolā (The Center School). Lasi par skolu, kuras pašos pamatos ir iekļauti principi, lai veidotos ciešāka skolēnu kopiena, kurā valda cieņpilnas attiecības un klimats, kurā  katrs skolēns var sajusties pamanīts. 

Ņujorkas pilsētas izglītības sistēma, lai arī tā ir milzīga – to veido vairāk kā 1800 skolu, ir interesanta tādēļ, ka tajā vēsturiski dažādos laika periodos  ir īstenota tāda izglītības rīcībpolitika, kas stimulē un stiprina daudzveidīgu skolu, tai skaitā inovatīvu skolu modeļu attīstību. Šajā rakstā būs stāsts par vienu šādu savam laikam inovatīvu skolu, kas tika izveidota 1980os gados. 

Aprakstot Ņujorkas Centra skolas pieredzi, es nepiedāvāju ideālas skolas modeli. Tā nudien nav laba prakse tieši pārcelt citas, īpaši tik atšķirīgas, skolas risinājumus. Arī man par Centra skolā īstenotajiem risinājumiem joprojām ir vairāk jautājumu nekā atbilžu. Tomēr nenoliedzami šī skola ir piemērs tam, cik svarīgi izvērtēt skolas darba organizācijas pašus pamatus – izglītības pētniecībā to dēvē par “izglītošanas gramatiku” (grammar of schooling), kuriem jābūt nevis problēmas daļai, bet gan labu risinājumu avotam. 

Ņujorkas Centra skola (Center School) ir četrgadīga vidusposma skola, kurā mācās bērni no 5. līdz 8.klasei (vecumā no apmēram 10 līdz 13 gadiem; tas atbilstu Latvijas 4.–7.klasēm, jo ASV pirmajā klasē mācības uzsāk sešu gadu vecumā). Lielā daļā gadījumu ASV skolas organizētas trīs posmos – sākumskolās (1.–5.klase), vidusposma skolās (6.–9.klase, tās mēdz saukt par middle school, junior high), un vidusskolās (10.–12.klase). Parasti katra posma beigās skolēni pāriet uz nākamo skolu, taču dažreiz mēdz būt arī skolas, kurās skolēni mācās no 1. līdz 9. klasei vai pat no 1. līdz 12. klasei, kas gan ir ļoti reti. Centra skola ir neparasta vidusposma skola arī pēc ASV standartiem. Skolēni te uzsāk mācības jau 5. klasē un mācās četrus gadus, nevis trīs, kā ierasts. Tas tādēļ, lai viņiem būtu vairāk laika adaptēties un sagatavoties kļūšanai par arvien patstāvīgākiem skolas kopienas locekļiem.

Ņujorkas Centra skola  ir publiska skola, kas atrodas Manhetenas vidū, netālu no Centrālparka. Skola atrodas tipiskā lielpilsētas ēkā urbanizētā vidē, strādā saspiestos apstākļos dažos ēkas gaiteņos, dalot ēku ar vēl vienu citu sākumskolu. 

Skolas filozofija ir balstīta idejā, ka tas, KĀ bērni mācās, ir tikpat svarīgi kā tas, KO viņi mācās. Pusaudžu gadi nav viegls laiks. Bērnu attīstībā notiek pārmaiņa no konkrētas uz abstraktu domāšanu. Arvien lielāku lomu jauniešu dzīvē spēlē vienaudži un viņu viedoklis, piederība vienaudžu kopienai. Lai turpinātu saglabāt interesi un iesaisti mācībās, svarīgi, ka jaunieši jūtas aktīvi iesaistīti savā izglītībā. Jauniešiem ļoti svarīgi, lai viņi ir pamanīti, novērtēti un jūtas piederīgi skolas kopienai. Pārliecinājos, ka Centra skolā jaunieši tā jūtas. Tā ir viņu skola. 

Tāpēc, ka skola ir relatīvi maza – četrgadīga skola ar 250 skolēniem, un tādēļ, ka skolēni mācās gan sava vecumposma, gan jaukta vecuma grupās, Centra skolas skolēni ļoti ātri iepazīst viens otru. Viņiem ir iespēja socializēties arī starpbrīžos. Skolas mācību saturā liela uzmanība pievērsta teātra mākslai, katrs skolēns regulāri piedalās uzvedumos, uzstājoties uz lielās skatuves, kur viņi nostiprina pārliecību un prasmes publiski uzstāties. 

Akadēmiskais darbs ir intelektuāli izaicinošs. Skolēniem tiek izvirzītas augstas prasības – viņi lasa labu literatūru, daudz raksta un rūpīgi pēta daudzveidīgus tematus. Katram skolēnam ir skolotājs – padomdevējs, kas sniedz nepieciešamo atbalstu un palīdzību maksimāli daudz iegūt no šīs dinamiskās izglītības vides. 

Mērķtiecīga skolēnu grupēšana ciešākas kopienas veidošanai

Nozīmīgu daļu mācību priekšmetu šajā skolā skolēni apgūst jaukta vecuma grupās, mācoties kopā no 5. līdz 8.klasei, kur klasē pie viena galda sēž 5., 6., 7. un 8.klases skolēns. Klasēs mācās vidēji 24 skolēni. Skola sagaida, ka skolēni šādi savā starpā sazināsies, sadarbosies, atradīs draugus un bagātinās viens otru ar idejām. Skolēni šādi mācās, piemēram, Sociālajās zinībās, Dabaszinībās, Rakstīšanas seminārā. Šāds skolēnu grupēšanas princips dod iespēju skolotājam diferencēt mācības dažādiem prasmju līmeņiem. Vecākie skolēni var atbalstīt jaunākos. Lielā daļā nodarbību skolēni darbojas kopā pie grupu projektiem. Matemātiku skolēni mācās ierastajās klašu vecuma grupās. No arvien vecākiem skolēniem arī vienas klases ietvaros tiek sagaidīts augstākas kvalitātes darbs. 

Katrs skolotājs ir padomdevējs apmēram 12 skolēniem vienu mācību gadu. Padomdevējs tiekas ar savu skolēnu grupu arī reizi nedēļā, lai pārrunātu skolas pieredzi, jaunieši ciešāk iepazītu viens otru. Skolēni un padomdevējs komunicē ar individuāla žurnāla palīdzību, ko skolas absolventi atceras vēl gadiem pēc skolas beigšanas. Padomdevējs kalpo kā saskares punkts arī skolai ar bērnu ģimenēm. Vecāki katra trimestra nobeigumā saņem liecību ar aprakstošu vērtējumu. Reizi gadā notiek individuālas sarunas ar katra skolēna ģimeni, pavasarī tiek rīkotas mācību programmas dienas (curriculum nights), kur skolēni dažādos skolas kabinetos prezentē savus mācību projektus ikvienam vecākam, ne tikai savējiem – saskaņā ar skolas filozofiju, tā viņi trenē savas publiskās uzstāšanās un saskarsmes prasmes. 

Mācību gads skolā sadalīts trimestros. Skolēni tiek pārjaukti – salikti citās grupās nākamajā trimestrī, tādējādi jaunie – piektās klases skolēni – līdz pirmā mācību gada beigām jau pazīst visus skolas skolēnus.  Katrs skolēns saņem individuālu stundu sarakstu – nevienam skolēnam tas nav tāds pats. Šo individuālo grafiku mērķis ir sekmēt vislielāko iespējamo sajaukšanos ar citiem skolēniem skolā. Tas nozīmē, ka gan skolēni, gan skolotāji viens otru iepazīst dažādos kontekstos. 

Mācību gada laikā īpaša uzmanība tiek pievērsta vēl citiem skolas dzīves aspektiem, lai skolēni labāk savstarpēji iepazītos un izveidotu labākas attiecības viens ar otru. Mācību gada sākumā notiek ekskursijas, pārgājieni, dažādi pasākumi visiem skolas skolēniem. Īpaša uzmanība pirmajā gadā tiek pievērsta tam, kā 5. klases skolēni iejūtas skolā, savukārt astotie saņem atbalstu tālākajiem lēmumiem un sagatavotībai iestājai vidusskolās. 

Šādus skolēnu iespaidus dzirdēju mūsu tikšanās laikā ar dažāda vecuma skolēniem:

“Man patīk, ka skolotājiem rūp tas, kā mums iet, par to, lai mums viss izdotos, par mūsu mācīšanos.”

Piektklasnieks: “Vecākie skolēni mūs atbalsta. Palīdz. Man patīk, ka skola ir neliela. Es bieži varu satikt savus draugus starpbrīžos.”

“Man patīk, kā mūs visu laiku pārjauc. Cik haotiski te viss ir. Dinamiski. Man patīk, ka varu būt mentors jaunākajiem skolēniem.”

“No mums – astotajiem – skolotājai sagaida daudz vairāk. Viņiem ir augstāki kritēriji un gaidas par to, kas mums jāprot, nekā no piektajiem.”

“Mēs grupu projektos satiekam daudz un dažādus skolēnus. Jābūt uzmanīgam nesabojāt attiecības ar kādu. Tas labi, ka stundās vari dzirdēt, kā citi domā.”

“Mums skolā ir arī interešu izglītība. Divi laika periodi pēc stundām, kad skolotāji piedāvā dažādus pulciņus. Arī skolēni var paši iniciēt un veidot savas interešu grupas/klubus – ja mēs izsakām ideju, tad mēs varam dabūt skolotāju, kas mums palīdz, un laiku, piemēram, garajā pusdienu starpbrīdī, kad klubs var notikt.”

“Skolotāji ir skolā arī pēc stundām. Var pieiet pie viņiem, ja ir kāds jautājums. Nav noteikti vajadzīgs tikai kāds viens konkrēts mācību priekšmeta skolotājs. Gandrīz ikviens skolotājs var palīdzēt ar kādu jautājumu.”

Mācību saturs – vispusīgai attīstībai un interešu izzināšanai

Mācību gads sadalīts trimestros, un katru trimestri lielā daļā priekšmetu (īpaši Sociālajās un Dabaszinībās) skolēni strādā pie viena temata/moduļa (unit), kurā iespējams pamatīgāk iedziļināties un kura rezultātā top kāds apjomīgāks projekts. Tā kā skolēni nemitīgi tiek grupēti arvien jaunos sastāvos, ik pa četriem gadiem notiek mācību programmas rotācija – tie paši temati četru gadu laikā netiek atkārtoti, lai skolēns ar to nesastaptos otrreiz.

Skolā liels uzsvars tiek likts uz pamatīgu humanitāru izglītību. Skolēni daudz lasa un raksta. Angļu kā mācību valodas saturu veido divi priekšmeti – Rakstīšanas seminārs (Writer’s Workshop), kas notiek jaukta vecuma grupās, un Literatūra, kas organizēts grāmatu kluba/apaļā galda diskusijas formātā mazākās grupās. Šādas Literatūras nodarbības notiek atsevišķi 5. klašu skolēniem un 6.–8. klašu skolēniem. 

Mācību saturā visos vecumos ir Teātris vai Publiskā runa, skolēni mācās arī latīņu valodu. Skolā ir kora nodarbības. Katru gadu pirmā un otrā trimestra noslēgumā visi skolas skolēni piedalās pašu veidotā teātra uzvedumā, kas palīdz saliedēt skolas kopienu. Tam viņi pamatā gatavojas mācību stundās, visu saliekot kopā neilgi  pirms lielās uzstāšanās. Izlaiduma gads – astotā klase – skolas nobeigumā katru gadu uzved mūziklu. Saskaņā ar New York Times publikāciju par skolu, liekot tik lielu uzsvaru uz Teātra mākslu, skolas dibinātāja bija mazāk ieinteresēta uzstāšanās estētiskajos aspektos. Viņa uzskatīja, ka teātris palīdz šiem pusaudžiem sajusties komfortabli pašiem savā ķermenī. Viņas pieredzē pārliecība, ko šādā veidā šie jaunieši iegūst, ir apbrīnojama – jaunieši, kas nekad nav dejojuši, dejo, kas nekad nav dziedājuši – dzied. 

Skolotāju aizrautības un lojalitātes pamatā – iesaiste lēmumu pieņemšanā par skolu un interešu realizācija mācību programmā

Skolotāji aktīvi piedalās skolas dzīves veidošanā un pieņem lēmumus par mācību darbu un skolas kopienas dzīvi. Skolotājiem ir brīvība plānot mācību programmu, lai tā atspoguļotu gan viņu, gan skolēnu intereses. Arī uz šo skolu, tāpat kā uz citām, attiecas pavalsts izglītības standarti. 

Skolotāji māca vairākus un ļoti dažādus mācību priekšmetus, tai skaitā, piemēram, viens skolotājs var mācīt Dabaszinības, Matemātiku, Teātra mākslu. Jā, arī ASV skolās ir ierobežojumi un nosacījumi skolotāju kvalifikācijai, kurus šī skola ne vienmēr pedantiski ievēro. Tas liek viņiem turpināt mācīties, modelēt interesi un kompetenci dažādās disciplīnās, jo tas pats tiek sagaidīts no skolēniem, un iepazīt savus skolēnus dažādos kontekstos. Skolotāji atzīst, ka tas viņus motivē un aizrauj viņu darbā, neļaujot ieslīgt rutīnā.

Skolotāju izvēlētie temati, lasāmviela ir konteksts, kuros skolēni apgūst nozīmīgas prasmes, veido padziļinātu jēdzienu izpratni. Piemēram, Dabaszinībās viena skolotāja izveidojusi Sēņu moduli, cita moduli par Cilvēka psiholoģiju, cits moduli par Miegu, vēl cits izveidojis tematu Urbanizācijas izaicinājums, kura ietvaros skolēni, cita starpā, pēta Ņujorkas notekūdeņu sistēmu. Tā kā skolotājiem ir tik liela teikšana par mācību programmas veidošanu un viņi tajā var ielikt savu personību, viņi paši atzīst, ka tas viņus turpina aizraut, motivēt un pilnveidot arī pēc 20 gadu darba šajā skolā. 

Skolotāji nepavada laiku vingrinot skolēnus standartizētajiem testiem, lai gan tādus kārto arī šīs skolas skolēni. Centra skolas skolēniem ir ļoti labi rezultāti ārējos mērījumos, kādiem pakļautas visas publiskās skolas. Tie ir vieni no augstākajiem visā Ņujorkas pavalstī. 

Satiktie skolotāji tikšanās laikā dalās savos dzīves stāstos. Liela daļa no viņiem šeit strādā jau divdesmit vai vairāk gadus un, reiz te atnākuši, ir palikuši uz ilgu laiku. Viņu saista gan skolas filozofija, gan atbalstošā kopiena skolotāju vidū, gan profesionālā brīvība, kas vienlaikus prasa plašas kompetences un uzliek milzu atbildību. Viņi uzsver lielo procesa nozīmi tam, kā lietas notiek šajā skolā, ka svarīgi uzticēties procesam. 

Relatīvi nesen skola sākusi ieviest pāru mācīšanas pieeju, kur divi skolotāji strādā pārī vienā klasē. Mērķis šādam modelim ir labāk iekļaut bērnus ar speciālajām vajadzībām, labāk nodrošināt diferencētu atbalstu, iegūt vairāk no kopīgas mācību satura plānošanas. Vēsturiski šī skola speciālo vajadzību atbalstu bērniem vairāk risinājusi, periodiski grupējot bērnus atbilstoši dažādām vajadzībām, bieži mācot šīs grupas atsevišķi, taču skolas pārliecība ir, ka svarīgi, lai visiem bērniem būtu iespēja mācīties līdztekus ar saviem vienaudžiem un arī viņi savā izglītības ceļā satiktos ar dažādiem skolotājiem un skolēniem. Tāpat kā visur pasaulē, arī ASV skolās finansiālie resursi ir ierobežoti, tādēļ jebkādu šādu risinājumu ieviešanai skolai jāatsakās no kādiem resursiem citās jomās, konkrēti šajā skolā viņi samazinājuši administrāciju, atbalsta speciālistus, kas darbojas ārpus klases u.tml. Šeit stāsts ir visvairāk par to, vai un kā varam paskatīties uz skolai pieejamo “pieaugušo” resursu, lai, ierobežotu iespēju apstākļos, optimāli organizētu darbu mums svarīgiem izglītības mērķiem skolēniem. 

Skolas dibināšanas pirmsākumos tās veidotāja intervēja ģimenes un rūpīgi atlasīja skolēnus, lai tajā mācītos daudzveidīga skolēnu kopiena un tajā būtu pārstāvēti gan dažādu sociāli ekonomisko slāņu, gan dažādu etnisko grupu bērni. Pēdējos gados skolā mācīties gribētāju ģimenes piedalās pilsētas izglītības pārvaldes rīkotā loterijā, kas ir diezgan ierasta ASV prakse, kad pieprasījums pēc noteiktām skolām ir lielāks, nekā tās spēj apmierināt.

Ņujorkas Centra skolu pirms četrdesmit gadiem veidoja izglītības vizionāre Eleina Švarca (Elaine Schwartz), kas vadīja skolu vairāk kā 40 gadus, pensionējoties 91 gadu vecumā. 1980ie gadi bija laiks, kad izglītības rīcībpolitikā bija labvēlīgi apstākļi, lai rastos jaunas un dažādas skolas. Kad lietas mainījās un cieņā nāca standartizēta pieeja – visiem viss jādara vienādi –, bija jau par vēlu – skola bija izveidojusies un tai bija labi rezultāti arī pēc tradicionālajiem standartiem. Tādēļ tā turpina veiksmīgi darboties arī šodien. 

Vairāk par skolas dibinātāju var izlasīt šajā New York Times rakstā: https://www.nytimes.com/2024/06/27/education/elaine-schwartz-dead.html 

Ņujorkas Centra skolas mājas lapa: https://thecenterschool.org/ 

Raksta turpinājumā bilžu stāsts par skolu. Foto autore Zane Oliņa.