Titulattēls: Konferences atklāšanā Limbažu Valsts ģimnācijas direktore Gunta Lāce jautā skolas kora dalībniekiem, ko viņiem nozīmē pašvadīta mācīšanās. Foto: Zane Oliņa
12. martā Limbažos notika konference “Pašvadītā mācīšanās”, ko rīkoja Limbažu Valsts ģimnāzija sadarbībā ar Siguldas Valsts ģimnāziju un Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāziju. Šo skolu skolotāji un citi interesenti bija aicināti iesūtīt savus piemērus pašvadītas mācīšanas prasmju pilnveidei skolēniem. Ar skolotāju metodisko materiālu krājumu var iepazīties šeit.
Sirsnīgs paldies Limbažu Valsts ģimnāzijai un īpaši metodiķei Edītei Sarvai un LVĢ direktorei Guntai Lācei par uzaicinājumu un viesmīlīgo Ogres novada dalībnieku uzņemšanu!
Iesakām pievērst uzmanību darbnīcā “Pašvadīta mācīšanās – no teorijas līdz praksei” piedāvātajam atgādņu un darba lapu komplektam “Kā labāk izpildīt sarežģītus uzdevumus? Kā vadīt savu mācīšanos?” skolēnu pašvadības un problēmu risināšanas prasmju attīstīšanai, ko materiāla autores Inga Linde un Liena Hačatrjana izstrādājušas pēcdoktorantūras pētniecības projekta „Sakarības starp skolēnu mācību snieguma izmaiņām, pašvadības un problēmrisināšanas prasmēm klātienes un attālinātās mācīšanās laikā” ietvaros. Skatīt šeit.
Materiālā “Kā labāk izpildīt sarežģītus uzdevumus? Kā vadīt savu mācīšanos?” pašvadības prasmes skaidrotas kā prasmes, kas ietver spēju plānot gan uzdevumā veicamos soļus, gan savu laiku, kā arī uzraudzīt sevi darba laikā un izvērtēt darbu pēc tā veikšanas, lai skolēns spētu labāk pašorganizēties mācību darbam, būtu motivēts un pārliecināts par savu spēju mācīties.
Savukārt problēmu risināšanas prasmes skaidrotas kā prasmes, kas palīdz skolēnam izprast uzdevuma nosacījumus, pārdomāt piemērotākos pildīšanas veidus un precīzi izplānot veicamos soļus, kā arī novērtēt savu darbu pēc tā paveikšanas.
Darba lapas no materiāla “Kā labāk izpildīt sarežģītus uzdevumus? Kā vadīt savu mācīšanos?” iespējams pielāgot atbilstoši savai mācību jomai un klašu audzinātāju darbam, sevišķi darbā ar bērniem, kam grūtības pašorganizēties darbam. Katrai no darba lapām ir kāds konkrēts mērķis – gan atsevišķu prasmju vingrināšana (piemēram, uzdevuma izpratne, plānošana, sava darba uzraudzīšana), gan darba lapas un atgādnes par minētajām prasmēm kopumā.
Inguna Kaniņa, ONIP Izaugsmes atbalsta jomas vadītāja