Lielvārdes pamatskolas sociālā pedagoģe, ONIP Izaugsmes atbalsta jomas vadītāja Inguna Kaniņa dalās pieredzē par SEM prasmju attīstošu nodarbību vadīšanu
Lielvārdes pamatskolā esam izvēlējušies bērnu sociāli emocionālās prasmes attīstīt speciāli organizētās nodarbībās. Raksts par Lielvārdes pamatskolas pieredzi visas skolas pieejas veicināšanai SEM prasmju attīstīšanā.
Balstoties uz skolēnu labbūtības, mācību pieredzes un savstarpējās saskarsmes aptaujas datiem, Lielvārdes pamatskolas atbalsta speciālisti sociālā pedagoģe Inguna Kaniņa un psiholoģe Sandra Ozoliņa kopā ar klašu audzinātājiem pieņem lēmumu par klasēm, kurās nepieciešama aktīvāka iesaiste sociāli emocionālo prasmju attīstīšanā. Tās ir klases, kuru aptaujas rezultātos parādās bieži savstarpēji konflikti, varadrabīgas konfliktu risināšanas metodes un palīdzības nemeklēšana grūtību gadījumā.
Nodarbības var vadīt gan klases audzinātāja viena, gan kopā ar atbalsta speciālistiem – psihologu vai sociālo pedagogu, saistīti ar skolas resursiem un atbalsta personāla pieejamību. Klases audzinātāja klātesamība nodarbībās ir obligāta, jo viņš ir klases kā vienotas komandas dalībnieks. Parasti viena nodarbība ilgst 40 minūtes jeb mācību stundas garumā. Nodarbības esam organizējuši dažādi – gan klases stundu ietvaros, gan pirms stundām, gan pēc stundām. Nodarbības bērniem rada piederības sajūtu, un tas ir laiks, kad viņi tiek papildus uzklausīti; iespējams, tāpēc līdz šim ne bērniem, ne viņu vecākiem, kurus klases audzinātāji pirms nodarbību uzsākšanas informē par paredzētajāma aktivitātēm klasē, nav bijuši iebildumi pret nodarbībām arī ārpus mācību stundu saraksta.
Lielvārdes pamatskolā SEM nodarbības vada sociālā pedagoģe un psiholoģe, kopā ar klašu audzinātājām.
Nodarbības tiek organizētas secīgi:
- atpazīt savas emocijas,
- vadīt savas emocijas
- atpazīt cita emocijas,
- sadarboties.
Vispirms bērni, izmantojot darba lapu no VISC rokasgrāmatas “Metodiskie paņēmieni skolēnu sociāli emocionālo prasmju novērtēšanai skolā” (att.1), mēģina atpazīt emocijas un situācijas, kādās viņi šādas emocijas jūt. Nodarbību vadītājam jābūt gatavam paskaidrot visas darba lapā minētās un arī neminētās emocijas, jo bērni daudzas emocijas (vilšanās, gandarījums, uzticēšanās) nespēj atpazīt, tāpēc ļoti svarīgas ir nodarbību vadītāja prasmes pašam atpazīt dažādas emocijas un izprast tās. Pieredze rāda, ka skolēniem savu emociju atpazīšanai jāieplāno vairākas nodarbības, jo ļoti svarīga ir arī refleksija par paveikto. Ne visi bērni gribēs skaļi stāstīt par savām sajūtām un brīžiem, kad tās izjutuši, taču emocijas ir jāpārrunā un jāizskaidro. Dažreiz pietiek ar 2 nodarbībām, dažreiz vajag 3 nodarbības, lai visu pārrunātu.
1. attēls. Darba lapa savu emociju atpazīšanai). Avots: Rokasgrāmata “Metodiskie paņēmieni skolēnu sociāli emocionālo prasmju novērtēšanai skolā”. Pieejams https://registri.visc.gov.lv/vispizglitiba/saturs/dokumenti/metmat/rokasgramata_met_pan_sem.pdf
2. attēls. Darba lapa savu emociju atpazīšanai (turpinājums). Avots: Rokasgrāmata “Metodiskie paņēmieni skolēnu sociāli emocionālo prasmju novērtēšanai skolā”. Pieejams: https://registri.visc.gov.lv/vispizglitiba/saturs/dokumenti/metmat/rokasgramata_met_pan_sem.pdf
Pēc tam, kad bērni iemācījušies atpazīt savas emocijas dažādās situācijās, jāiemācās tās kontrolēt un vadīt. Viena no metodēm, ko bieži izmantojam, ir emociju termometrs, kad, pārrunājot kādu konkrētu emocijas izraisošu situāciju – piemēram, “negatīvs ieraksts eklasē”, tiek mērītas dusmas, ko katrs grupas dalībnieks šādā situācijā jūt. Emociju mērīšanai var izmantot gan uzzīmētu termometru (att. 3), gan atrast savu vietu telpā, kur pie vienas sienas ir 0 (galīgi nav dusmīgs), bet pie pretējās sienas 10 (dusmu sprādziens). Tas dod iespēju bērniem ieraudzīt, ka ne visu visu jūt vienādi, jo dažiem dusmas ir ļoti izteiktas, bet daži vispār par šo nedusmojas.
3. attēls. Emociju termometrs. Foto: Inguna Kaniņa
Mērīt var jebkuras emocijas stiprumu, piemēram, satraukumu (bailes) “pirms publiskas uzstāšanās”, bēdas par nesekmīgu vērtējumu, gandarījumu par paveiktu darbu, prieku par to, ka drīz brīvdienas utt.
Tālāk pārrunājam bērnu piedāvātās pieredzes, kā vadīt pārmērīgas dusmas, bailes, trauksmi, garlaicību, prieku utt. Katrs min savu piemēru, ko dara situācijās, kad ir ļoti bēdīgs, satraucies, dusmīgs. Svarīgi ne tikai nosaukt iespējamās stratēģijas emociju vadīšanai, bet arī pārrunāt, kuras no stratēģijām ieteicams izmantot, un kuras nav. Pieredze liecina, ka vienā nodarbībā padziļināti var pārrunāt ne vairāk kā 2 emocijas – aktualizēt emociju, identificēt situācijas, kurās tās jūt, izmērīt stiprumu, izteikties par vadīšanas stratēģijām un vienoties par tām stratēģijām, kuras ir atbalstāmas.
Lai gan prasmi atpazīt un saprast cita cilvēka emocijas nodarbībās veicinām vienlaikus ar savu emociju izpratni, to var aktualizēt arī atsevišķi. Piemēram, mēģinot no dažādiem attēliem “nolasīt” cilvēku emocijas. Tas dod bērniem iespēju secināt, ka ne visi vienu un to pašu ķermeņa valodu saprot vienādi un ne visi var precīzi nolasīt otra cilvēka emocijas. Kā viena no metodēm, ko izmantojam SEM nodarbībās, ir ikdienā skolā sastopamu emocionāli sarežģītu situāciju analīze (piemēram, skolēns vēlāk kā citi ierodas ēdnīcā un klasesbiedrs neļauj sēsties sev blakus, sakot, ka vieta aizņemta). Ar bērniem pārrunājam iesaistīto skolēnu (gan tā, kurš neļauj sēsties pie galda, gan tā, kuram neļauj sēsties, gan to, kuri vēro visu no malas) visas iespējamās emocijas (pazemojums, bailes, dusmas, samulsums). Tālāk modelējam citu klasesbiedru vēlamās rīcības šādās situācijās.
Citu cilvēku emociju atpazīšanai labi noder skolēnu savstarpējās pieredzes apmaiņa par konkrētām situācijām, piemēram, “skolotāja nepatiesi apvaino bērnu kādā nodarījumā” – tiek pārrunāts, ko katrs ir jutis vai justu šādā brīdī. Kāds dusmas, kāds bēdas, kāds baildes, kādam vienalga……
Arī citu cilvēku emociju izpratnei jāieplāno vairākas nodarbības.
Pēc tam, kad strādāts ar emociju izpratni un vadīšanu, seko sadarbības prasmju attīstīšanas nodarbības. Šajās nodarbībās ieteicama vairāku pieaugušo dalība, jo jāveic novērojumi, ko vēlāk pārrunā ar skolēniem, un vienam klases audzinātājam ir diezgan sarežģīti pamanīt katras skolēnu grupas sadarbības prasmes. Šajās nodarbībās Lielvārdes pamatskolā piedalās gan sociālā pedagoģe Inguna Kaniņa, gan psiholoģe Sandra Ozoliņa. Klasi sadalām grupās un dodam kādu kopīgu uzdevumu grupai. Piemēram, visiem kopā izveidot noteikumus ēdamzālei vai kopīgi uzzīmēt piktogrammas dinamiskajai pauzei, vai vienkārši kopā izveidot kādu dizaina objektu. Svarīgs ir gan rezultāts, gan process. Un ļoti svarīgi pēc grupu darba ir pārrunāt ar bērniem viņu pašu domas par piedzīvoto sadarbību savā grupā: kurš uzņēmās vadību; kā tas notika; vai visi piekrita, ka kāds kļūst par vadītāju; vai visi tika uzklausīti.
Lai vieglāk veiktu savu sadarbības prasmju novērtēšanu, Lielvārdes pamatskolā esam izveidojuši darba lapu (att. 4).
4. attēls. Darba lapa sadarbības prasmju izvērtēšanai. Avots: Lielvārdes pamatskolas atbalsta speciālistu veidots, pamatojoties VISC “Rokasgrāmata Metodiskie paņēmieni skolēnu sociāli emocionālo prasmju novērtēšanai skolā” . Lejuplādējams šeit: https://docs.google.com/document/d/1O3QELm8_QaOpiaAjM71knNmqsuGSDVSq/edit
Svarīgi, ka bērns savu sadarbības prasmju izvērtēšanas beigās identificē prasmes, kuras viņam nepieciešams uzlabot un uzklausa arī klases audzinātāja un vecāku viedokli. Vecākus viedokļa izteikšanā iesaista klases audzinātājs, informējot vecākus par notikušo aktivitāti un aicinot būt līdzdalīgiem sava bērna SEM prasmju pilnveidē.
Šī mācību gada pieredze, plānojot un vadot SEM nodarbības Lielvārdes pamatskolas skolēniem, apliecina tādu nodarbību nepieciešamību arī turpmāk. Protams, ir klases, kurās izmaiņas notiek lēnāk un atkārtota labbūtības aptauja vēl nav veikta, tomēr jau tagad sarunās ar klases audzinātājiem secinām, ka bērni sākuši vairāk ieklausīties viens otrā un veiksmīgāk sadarboties dažādos grupu darbos.