Atskatāmies uz pilnveidotās vērtēšanas pieejas īstenošanas gaitu.
Šogad skolās padziļināti iepazīstam un darbinam pilnveidoto vērtēšanas pieeju. Mācību gada otrajā pusgadā aicinu no jauna pārdomāt un izvērtēt šajā septembra rakstā
https://onizglitiba.lv/lai-vertesana-atbalstitu-macisanos/ uzdotos jautājumus par vērtēšanas procesu un tā mērķi:
- kā katrā stundā vēl precīzāk ieraudzīt, vai un ko skolēni sapratuši;
- kā izmantot vērtēšanā iegūtos datus, lai plānotu tālākos soļus;
- ko varu vairs nedarīt vai darīt citādi, lai visvairāk laika veltītu tādas atgriezeniskās saites sniegšanai, ko skolēni var un grib izmantot;
- kā, vērtējot un veidojot vērtēšanas rīkus, vairāk sākt no “ko skolēns jau var un prot” un mazāk no “kļūdu saskaitīšanas” perspektīvas,
kā arī par vērtējumu jēgu un nozīmi:
- kā novērtēt to, ko patiešām svarīgi iemācīties;
- kā iegūt tādus mērījumus, novērojumus par skolēnu mācīšanos un sniegumu, kas ir noderīgi, lai viņus labāk atbalstītu turpmāk;
- kad, kādi un kāpēc vērtējumi nepieciešami pašiem skolēniem;
- kā vislabāk palīdzēt vecākiem saprast, kā iet viņu bērniem.
Daži jautājumi un atziņas, kā nostiprināt mācīšanos atbalstošas vērtēšanas prakses.
I Kā plānot vērtēšanu reizē ar mācīšanos?
Tam noderēs atpakaļvērstās plānošanas pieeja. Ja man ir skaidrs, kā skolēns demonstrēs, ko zina un prot, daudz skaidrāks kļūst sasniedzamais rezultāts un mērķētākas mācību darbības.
Aicinām veidot pārbaudes darba plānu gan tematu nobeiguma pārbaudes darbiem, gan kombinētajam pārbaudes darbam mācību gada nobeigumā. Šāds plāns uzskatāmi sasaista to, ko vēlamies iemācīt, ar to, ko vērtēsim. Tas palīdz ieraudzīt un koncentrēties uz būtisko.
Vairāk par nobeiguma pārbaudes darbu un kombinētā pārbaudes darba plānošanas principiem lasiet Signes Janas Rubīnas rakstā.
II Kā novērtēt to, ko būtiski iemācīties?
Vērtēšana ir mācību procesa daļa. Tās primārais mērķis ir atbalstīt mācīšanos. Ar vērtējumiem mēs komunicējam – padarām ieraugāmu, ko skolēns prot pret konkrētu mērķi. Tādēļ, plānojot gan mācību saturu, gan vērtēšanu, vissvarīgākais jautājums, uz kuru vispirms jāatbild, – kas skolēnam jāiemācās rezultātā. No tā izriet, ko svarīgi vērtēt un kuri kritēriji ir būtiski.
Vērtējumi nav alga par padarītu darbu. Tādēļ svarīgi, ka vērtējam nevis uzdevuma izpildi, bet prasmi, ko skolēns demonstrē, izpildot šo, kā arī citus līdzīgākus vai atšķirīgākus uzdevumus. Ieraugām to vispārinājumu, kuram konkrētais uzdevums ir ilustrācija.
Tādā veidā mēs palīdzam arī skolēnam ieraudzīt, “par ko tas galu galā ir”. Izmantojam dažas atgādnes vai snieguma līmeņu aprakstus, ko piemērojam daudzos gadījumos, nevis unikālas punktu skaitīšanas shēmas katram uzdevumam.
III Kā izvēlēties tādas vērtēšanas darbības, kas palīdz skolēniem iemācīties labāk?
Pavadām vairāk laika, lai saprastu:
- kas ir patiesi būtiskās lietas, kas skolēnam jāiemācās;
- kādas lietas viņam tādēļ jāvingrinās darīt;
- kā viņš procesā sapratīs, kā viņam iet un kas jādara tālāk.
Nozīmīgi samazinām laiku, ko pavadām piešķirot punktus, rēķinot procentus un pārvēršot punktus atzīmēs.
Vācam tādus datus un tādā veidā, ko reāli izmantosim tālāko lēmumu pieņemšanā.
Mācību priekšmetos, , kuros nepieciešama snieguma demonstrēšana, piemēram, sportā, dizainā un tehnoloģijās, vizuālajā mākslā, datorikā, samazinām gadījumus, kur vērtēšana ir kā formāls, no mācīšanās atsevišķs notikums, kam mēs tērējam daudz laika tikai, lai izliktu atzīmi.
Gadījumos, kad svarīga ir ilgstoša vingrināšanās, prasmes demonstrēšana dauzveidīgās situācijās, veicam un krājam novērojumus ilgākā laika posmā, izliekam vērtējumu, balstoties uz nesenākiem pierādījumiem.
Visbeidzot, atceramies, ka nekāda ārēja vara skolai un skolotājam nediktē un nepieprasa kādu konkrētu vērtējumu likšanas kārtību vai veidu. Visdrīzāk atbildes uz raksta sākumā uzdotajiem jautājumiem neslēpjas vērtējumu skaitā, vai vērtējumu izlikšanas formā, vai noteiktas krāsas ailēs, vai vērtējumu aprēķināšanas formulās. Tās jāmeklē, domājot par vērtēšanas jēgu izglītības procesā.
Aicinu kolēģus skolās, ar savu mācību jomu vadītāju un koordinatoru palīdzību, turpināt vai rast jaunas iespējas kopdarbam par kādiem no šiem jautājumiem:
- vienošanās par būtiskākajiem SRiem katrai klasei mācību priekšmetā. Kombinētu pārbaudes darbu veidošana vienai klašu grupai;
- vienotu SLA izmantošana ilgtermiņa prasmēm;
- sadarbība tematu nobeiguma pārbaudes darbu veidošanā/savstarpēja atgriezeniskā saite par katra izveidotajiem pārbaudes darbiem;
- vienošanās par sekošanu kādai prasmju grupai mācību gada garumā/vecumposma ietvaros – periodiska kopīga datu analīze;
Turpinām rakties dziļumā, mēģināt, sarunāties, lai tiekam pie nākamās versijas!
Zane Oliņa, ONIP Profesionālā atbalsta nodaļas vadītāja
Atgādinām:
Par izmaiņām vērtēšanas kārtībā rakstījām pirmajā Ziņu izdevumā mācību gada sākumā: https://onizglitiba.lv/kas-sogad-mainas-vertesanas-kartiba/