Līdz ar pārmaiņu realizēšanu vērtēšanas kārtībā, izglītības iestādēs aktualizējies kombinēto pārbaudes darbu veidošanas jautājums. 27. februārī Ogres Valsts ģimnāzijā norisinājās trešais ONIP profesionālā atbalsta komandas organizētais darbseminārs, kurā novada izglītības iestāžu mācību jomu vadītāji un metodiķi diskutēja, kā panākt, lai vērtējums precīzāk atspoguļo skolēna zināšanas un prasmes, un kā, balstoties uz iegūtajiem datiem, nodrošināt atbalstu katram skolēnam tam atbilstošākajā veidā.
Veidojot gan temata nobeiguma pārbaudes darbu, gan kombinēto pārbaudes darbu mācību gada nobeigumā, ieteicams veikt atpakaļvērsto plānošanu (1. attēls) un pieturēties pie pārbaudes darba izstrādes soļiem (2. attēls), konsekventi ievērojot secību: standarts – programma – tematiskais plāns – pārbaudes darbs. Tādā veidā varam jēgpilni plānot mācību darbu, kurš precīzi atbilst standarta sasniedzamajiem rezultātiem. Ja pārbaudes darbs ir izstrādāts, pirms sākam mācīt tematu, mācību darbā zināsim, kādas tieši darbības veicamas.
1.attēls Atpakaļvērstā plānošana temata nobeiguma pārbaudes darba izstrādē. Autors: Limbažu Valsts ģimnāzijas izglītības metodiķes Edīte Sarva
2.attēls Atgādne pārbaudes darba izstrādei. Avots: Skolēnu mācību sasniegumu summatīvā, Skola2030 metodiskais līdzeklis
Pirmkārt, nosakām, kuri sasniedzamie rezultāti (SR) tiks vērtēti, kuras SR grupas ir svarīgas (zināšanas, izpratne, prasmes, kompleksas situācijas) un kas konkrēti jāmēra uzdevumam par katru SR (indikatori). Otrkārt, izvēlamies sasniedzamajiem rezultātiem atbilstošu pārbaudes darba veidu un plānojam tā daļas, kas var būt vairākas (piemēram, praktiskais darbs, laboratorijas darbs, projektu darbs), lai objektīvi novērtētu skolēna sniegumu atbilstoši sasniedzamajiem rezultātiem. Treškārt, izvērtējam, kādi uzdevumi būs atbilstošākie sasniedzamo rezultātu novērtēšanai. Ceturtkārt, pārliecināmies, vai skolēniem būs iespēja demonstrēt sniegumu visos izziņas darbības līmeņos, tajā skaitā demonstrēt savu darbību jaunās un nezināmās situācijās, demonstrējot zināšanu un prasmju pārnesi. Piektkārt, izstrādājam kritērijus skolēnu snieguma novērtēšanai.
Pārliecināties, ka iekļauti visu izziņas darbības līmeņu uzdevumi, varam, atbildot uz jautājumiem:
- Kas skolēniem jāatsauc atmiņā? Kas ir temata atslēgas vārdi/pamatzināšanas?
- Kādi tipveida uzdevumi tiks izmantoti?
- Kādi būs uzdevumi, kas prasīs zināšanu izmantošanu, analīzi un sintēzi?
- Kāds būs uzdevums, kas prasīs radošu problēmrisinājumu, pieļauj dažādus risinājuma ceļus?
Pārbaudes darba plāns ir savienojošais elements starp standarta sasniedzamajiem rezultātiem, programmu, tematisko plānu un pārbaudes darbu. Dažkārt to dēvē arī par pārbaudes darba specifikāciju vai matricu. Gan plānojot temata nobeiguma pārbaudes darbus, gan kombinētos pārbaudes darbus mācību gada nobeigumā, iesakām rūpīgi pievērsties būtiskāko sasniedzamo rezultātu analīzei, izprast to savstarpējo saistību un izsijāt nebūtiskos sasniedzamos rezultātus. Pirms konkrētu uzdevumu atlases pārbaudes darbam ieteicams izveidot pārbaudes darba plānu. Tas palīdzēs precīzāk virzīt skolēnu mācīšanos un kalpos par pamatu vairāku līdzvērtīgu pārbaudes darba variantu izveidei. Katrs skolotājs mēģinājumu ceļā atradīs sev piemērotāko pārbaudes darba formātu. To noteiks arī mācību priekšmeta specifika. Piedāvājam pārbaudes darba plāna paraugu:
1.tabula Pārbaudes darba plāna (specifikācija/ matrica) paraugs Avots: MJK darbsemināra materiāli
Kā redzams 1. tabulā, pārbaudes darba plānā būtiski iekļaut sasniedzamos rezultātus, kurus plānots vērtēt, un tiem atbilstošos uzdevumus. Plānojot gan mācīšanu, gan vērtēšanu, der izvērtēt sasniedzamos rezultātus pēc būtības – vai skolēnam mācīšanās rezultātā jāiegūst un tādēļ jādemonstrē zināšanas, prasmes vai to kombinācijas (skatīt tipiskas sasniedzamo rezultātu grupas 1.tabulā). Sasniedzamo rezultātu veids noteiks gan mācīšanas paņēmienus, gan vērtēšanas uzdevumu saturu. Kad sasniedzamie rezultāti formulēti vispārīgi vai tie ir kompleksi, ir noderīgi tos konkretizēt, skaidri pasakot, ko mērīsim ar uzdevuma palīdzību. Šādus precizētus sasniedzamos rezultātus jeb sasniedzamo rezultātu daļas sauc par indikatoriem.
Kā piemēru zemāk piedāvājam bioloģijas temata pārbaudes darba plānu un Latvijas un pasaules vēstures pārbaudes darba plānu (3.attēls un 4.attēls). Plāns paredzēts vienam tematam. Daļa sasniedzamo rezultātu 3.attēlā pēc būtības ir sakāroti pēc kompleksitātes pakāpes (t.i., nākamie ietver iepriekšējos). Latvijas un pasaules vēstures piemērā darba plānā sasniedzamie rezultāti kārtoti pēc sasniedzumo rezultātu grupām, izdalītas prasmju grupas, uzdevumiem noteikti izziņas darbības līmeņi pēc SOLO taksonomijas, darbs sastāv no divām daļām – pirmajā daļā iekļauti tipveida uzdevumu un avotu analizēšana, bet otrajā daļā projektu darbs, kurā skolēns demonstrē kompleksas prasmes.
3.attēls Pārbaudes darba plāna piemērs Autors: Jūlija Plociņa- Kagaine, ONIP dabaszinātņu mācību jomas vadītāja
4.attēls Pārbaudes darba plāna piemērs Autors: Signe Jana Rubīna ONIP sociālās un pilsoniskās mācību jomas vadītāja
Veidojot plānu, ir jādomā par sasniedzamo rezultātu būtību – kāds ir sasniedzamā rezultāts veids (vai skolēnam būs jāatceras fakti, jāatpazīst jēdzieni, jāizpilda kāda procedūra vai jārisina problēma). Noformulējot pēc būtības, kā skolēns demonstrēs savas zināšanas, precizējam indikatoru. Kad precizēti indikatori, varam veidot/atlasīt uzdevumus. Piemērā (5.attēlā) parādīts viens no pārbaudes darba variantiem, kas veidots pēc dotā Latvijas un pasaules vēstures pārbaudes darba plāna (pieejams PD_paraugs).
5.attēls Pārbaudes darba plāna piemērs Autors: Signe Jana Rubīna ONIP sociālās un pilsoniskās mācību jomas vadītāja
Veidojot pārbaudes darbu vai pēc tā pirmās versijas izveidošanas, der pārliecināties, vai tas ir sabalansēts (t.i., vai tas sniedz skolēnam iespēju demonstrēt savu sniegumu visos izziņas darbības līmeņos). Šim nolūkam var izmantot, piemēram, SOLO taksonomiju uzdevumu izvērtēšanai. 2.tabulā redzams piemērs, kā pārliecināties, vai izveidots sabalansēts pārbaudes darbs. Ja skolotājam tā ērtāk, pārbaudes darba plānu var papildināt ar kolonnu, kas raksturo uzdevuma izziņas darbības līmeni.
2.tabula Atgādne sabalansēta pārbaudes darba veidošanai Avots: MJK darbsemināra materiāli
Plāna veidošanas jēga ir pārliecināties, ka mēs novērtējam to, ko plānojam mācīt, un tādēļ iegūsim uzticamu informāciju par skolēna sniegumu. Ņemot par pamatu pārbaudes darba plānu, varam veidot vairākus līdzvērtīgus pārbaudes darbus, piemēram, vairākus variantus, kas mēra vienus un tos pašus sasniedzamos rezultātus. Pārdomāti izveidots pārbaudes darba plāna paraugs sniedz vairākas priekšrocības:
- to var viegli pielāgot nākamajiem tematiem, ievietojot atbilstošos sasniedzamos rezultātus;
- ir zināms, kurus sasniedzamos rezultātus izvēlēties, veidojot kombinēto pārbaudes darbu;
- ir zināms, kas jāakcentē, plānojot mācību darbu;
- ļauj viegli izsekot pārbaudes darba uzdevumu atbilstībai visiem izziņas darbības līmeņiem.
Veidojot kombinēto pārbaudes darbu (KPD) plānu, būtiskākā loma ir tieši KPD satura plānošanai, kas jāsāk ar sasniedzamo rezultātu atlasi. Šajā gadījumā jāizvēlas ierobežots skaits sasniedzamo rezultātu, kas ne vienmēr būs procentuāli vienāda daļa no katra apgūtā temata, bet kritiski izvērtēti nozīmīgākie sasniedzamie rezultāti attiecīgajā mācību gadā.
Sākotnēji ieteicams veikt mācību priekšmeta programmas tematā izvirzīto sasniedzamo rezultātu analīzi, atlasot nozīmīgākos no tiem. Lai KPD sistemātiskāk atspoguļotu nozīmīgākos sasniedzamos rezultātus mācību priekšmetā, vērts pārskatīt mācību jomas standartu, valsts pārbaudes darbu programmas, metodiskos līdzekļus, kopā ar kolēģiem skolā pakāpeniski veidot būtiskāko sasniedzamo rezultātu kopsavilkumus mācību priekšmetā katrā mācību gadā. Šādas “prasmju tabulas” var palīdzēt saskaņot mācību saturu gan mācību priekšmeta, gan jomas ietvaros.
Norādes par sasniedzamajiem rezultātiem iespējams atrast mācību priekšmeta programmā (6.attēls). Sasniedzamos rezultātus no mācību priekšmeta programmas temata varam precizēt un sašaurināt, veidojot vērtēšanas indikatorus. Kā indikatorus varam izmantot mācību priekšmeta programmā formulēto sasniedzamo rezultātu, ja tas formulēts īsi un precīzi.
6. attēls Būtiskāko sasniedzamo rezultātu atlase Avots: Skolēnu mācību sasniegumu summatīvā, Skola2030 metodiskais līdzeklis
Izvēloties sasniedzamos rezultātus, būtu jāraugās perspektīvi un jāizanalizē, kuras zināšanas un prasmes skolēnam nākamajā gadā vajadzēs visvairāk un bez kuriem sasniedzamajiem rezultātiem nākamā satura apguve būs apgrūtināta. KPD plānu var veidot tāpat kā temata nobeiguma pārbaudes darba plānu, ko apskatījām 1.tabulā. Taču šajā gadījumā, izvēloties sasniedzamos rezultātus, veiksim “atlasi no atlases”, vairāk laika veltot tieši sasniedzamo rezultātu izvēlei. Tam noderēs temata pārbaudes darbu plāni, ja tādus skolotājs jau sistemātiski veidojis mācību gada laikā. Tie nodrošina strukturētu un organizētu pieeju kombinētā pārbaudes darba plānošanai, atvieglojot sasniedzamo rezultātu atlasīšanu, indikatoru noteikšanu un uzdevumu atlasi/veidošanu.
Atkarībā no mācību priekšmeta specifikas, atlasot nozīmīgākos sasniedzamos rezultātus no visa mācību gada tematiem, varam noteikt tematu īpatsvaru, kā tas parādīts piemērā 7. attēlā, kur vispirms ir noteikta proporcija katram tematam. Lai ar šādas tabulas palīdzību varētu izveidot sabalansētu pārbaudes darbu, nepieciešams pret katru tematu atsegt prasmes, noformulējot konkrētus sasniedzamos rezultātus katrā tematā.
7.attēls Tematu īpatsvara noteikšana Autors: Signe Jana Rubīna ONIP sociālās un pilsoniskās mācību jomas vadītāja
Formulētos sasniedzamos rezultātus klasificējam pret sasniedzamo rezultātu grupu, pārliecinoties, ka nobeiguma darbs ir sabalansēts (varam izmantot atgādni sabalansēta pārbaudes darba veidošanai). Katram plānotajam sasniedzamajam rezultātam plānojam izziņas darbības līmeni. Pēc KPD plāna izveides atsevišķu uzdevumu veidošana un atlase būs daudz skaidrāka. Uzdevumus veidosim atbilstoši sasniedzamajiem rezultātiem un plānotajiem izziņas darbības līmeņiem, izvērtējot, vai uzdevums būs tipveida vai komplekss problēmuzdevums.
Piemērā redzams KPD plāns 9. klasei Latvijas un pasaules vēsturē (8.attēls), kas tika veidots darbsemināra ietvaros Sociālās un pilsoniskās jomas grupā. Atlasot sasniedzamos rezultātus, skolotāji vadījās pēc jautājumiem: “Kurus sasniedzamos rezultātus vērtēsim? Kādas sasniedzamo rezultātu grupas svarīgas (piemēram, zināšanas, izpratne, prasmes, kompleksas situācijas)? Kuri temati/konteksti svarīgi? Kāds būs dažādu tematu/sasniedzamo rezultātu grupu īpatsvars? Kas konkrēti jāmēra par katru sasniedzamo rezultātu (indikatori)?” KPD paredzētas divas daļas, kur pirmā daļa plānota kā klasisks rakstisks darbs ar tipveida uzdevumiem un otrā daļa – projekta darbs, kurā skolēni demonstrēs kompleksas prasmes.
8.attēls Kombinētā pārbaudes darba plāna (specifikācijas tabulas) piemērs Latvijas un pasaules vēsturē 9.kl. Autors: Signe Jana Rubīna, Ķeguma vidusskolas vēstures skolotāja
Pārdomāta kombinētā pārbaudes darba plāna un tam atbilstoša pārbaudes darba izveide ļauj nonākt pie sistemātiska atkārtošanas plāna visā klašu grupā visiem skolēniem un nodrošināt pēctecību jomas un mācību priekšmeta ietvaros, veidojot vienotāku pieeju mācīšanai starp klasēm un kolēģiem. Kombinētos pārbaudes darbus var izmantot arī kā diagnosticējošos darbus mācību gada sākumā.
Paldies dalībniekiem par aktīvo iesaisti diskusijās, uzdrīkstēšanos dalīties ar sevis veidotajiem darbiem, savu pieredzi un piemēriem, enerģisko iesaisti grupu darbos!
Signe Jana Rubīna, ONIP sociālās un pilsoniskās jomas metodiķe, Ķeguma vidusskolas vēstures un sociālo zinību skolotāja, skolotāju mācīšanās grupu vadītāja